“Netaupiet mīlestību, būsiet laimīgi!” 0
Mūsu ilggadējiem lasītājiem vaicāju, ar kādām domām, sapņiem, cerībām viņi sākuši 2014. gadu.
Dzintra Lezdiņa Valmierā: “Pērnā gada nogalē man bija paredzēta pleca operācija, taču izlūdzos dakterim pagarinājumu – lai varu sagaidīt Ziemassvētkus un Jauno gadu. Mans galvenais mērķis šobrīd ir visiem spēkiem atbalstīt Likteņdārza projektu, es par to stāvu un krītu. To teicu arī savam traumatologam – man jāuzceļ Likteņdārzs! Braucam talkās, vācam ziedojumus, atbalstu visus pasākumus, kas saistīti ar Likteņdārzu. Tam jābūt gatavam uz Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu. Arī to vēl gribu piedzīvot, lai gan tas būs tālākas nākotnes mērķis.
Līdz šim esmu bijusi liela ceļotāja. Nesen pabiju Norvēģijā, esmu izbraukājusi Eiropu, apskatījusi teju visas valstis, bet tagad droši varu teikt – nav skaistākas, aizrautīgākas zemes par Ķīnu! Pērn palaimējās tur būt, un varu tikai nožēlot, ka šo apbrīnojamo valsti sev atklāju tikai tagad.
Bet mans novēlējums visiem – izturēsimies cits pret citu ar lielāku cieņu, mīlestību, iecietību. Nezākāsim tik daudz valdību, bet paši sāksim darīt vairāk!”
Edmunds Orskis Ogrē: “Nekādus brīnumus, izņemot baltu sniega segu, negaidu. Esmu pašpietiekams cilvēks savos 75 gados. Kas man nekait, saņemu pensiju un brīvo laiku varu veltīt vaļaspriekiem – spēlēju ērģeles un rakstu humorpantus. Kādreiz no dzejolīšiem kaut ko nopublicē vietējā avīzīte. Priecājos, ja vēl kādam tie sagādā prieku. Ja uz šo pasauli raugās ar humoru, tā izskatās daudz labāk. Bet iedzīvotājiem novēlu vairāk domāt ar savu galvu. Šā gada vēlēšanās izvēlēties augstajam amatam atbilstīgus cilvēkus, kas ne tik daudz domātu par savu kabatu, kā par savu valsti.”
Alda Alberte, Tirzas tautas nama vadītāja: “Vēlētos, kaut šis gads kultūras notikumiem būtu tikpat piesātināts kā aizgājušais Dziesmu un deju svētku gads. Tirzas pašdarbnieki – koris, deju kolektīvi, teātra trupa, ansambļi – visi kā viens ieguva ļoti augstu novērtējumu skatēs un kuplā skaitā piedalījās svētkos. Gribu palepoties, ka uz Tirzu atceļojusi arī lielā Dziesmu svētku tribīne, jo viens no tās veidotājiem bija mūsu puses kalējmeistars.
Sirds sāp par Zolitūdes traģēdiju un arī par to, ka Valdim Dombrovskim bija jāatstāj valdības vadītāja krēsls. Savus krietnos cilvēkus novērtējam tikai tad, kad viņi jau ir prom.
Manas pašas dzīvē prieku ienesis otrs mazdēliņš, bet mans sapnis ir vēlreiz nokļūt Parīzē. Tā ir mana pilsēta – tik labi es tur jutos. Vēl, protams, sapņoju kādā pavasarī apskatīt Holandes plašos tulpju laukus, kā arī biežāk pabraukāt pa Latvijas vēl neredzētajām vietām. Lasītājiem vēlu: esiet darbīgi, veselīgi, drosmīgi. Bet galvenais ir mīlestība – netaupiet to saskarsmē ar sev tuvajiem cilvēkiem! Tad būsiet laimīgi.”
Albīns Briedis, politrepresētais, Strenču novada Jērcēnos: “Mana viskarstākā vēlēšanās, lai Latvijā beidzot būtu ieviesta kārtība. Ļoti kremt ugunsgrēks Rīgas pilī, tik daudzi mēneši pagājuši, bet par īstajiem iemesliem un vainīgajiem skaidrības nav. Rīgas pils – tas ir mūsu simbols! Iedomājieties, ja degtu Maskavas Kremlis – vai Putins mierīgi gulētu?!
Esmu “Latvijas Avīzes” liels cienītājs, tāpēc gribētu biežāk lasīt rakstus par vēstures notikumiem. Jaunākā paaudze daudz ko nezina un arī “balto plankumu”, kas jāizgaismo, joprojām ir daudz. Vēl man patīk lasīt par sadzīves tēmām, par lauksaimniekiem un viņu veiksmes stāstiem. Novēlu lasītājiem vairāk atbalstīt “LA”, ne tikai abonēt un lasīt, bet arī sūtīt savus priekšlikumus, kā laikrakstu padarīt vēl interesantāku.”
