Veidos valdību kopā ar ekstrēmistiem? Izraēlā gaidāmas sarežģītas sarunas par koalīcijas valdības veidošanu 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izraēlā otrdien notikušo parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu pagaidu rezultāti liecina, ka nevienai partijai nav izdevies iegūt pietiekamu mandātu skaitu valdības izveidošanai, tāpēc gaidāmas sarežģītas sarunas par koalīcijas valdības veidošanu.
Šīs bija jau ceturtās parlamenta vēlēšanas Izraēlā pēdējo divu gadu laikā, liecinot par politisko spēku sašķeltību valstī.
Premjers paziņo par “milzīgu uzvaru”
Premjerministra Benjamina Netanjahu vadītā labējā partija “Likud” ieguvusi 31 no 120 vietām parlamentā, liecina vēlēšanu pagaidu rezultāti pēc aptuveni 90% balsu saskaitīšanas.
Iepriekšējās vēlēšanās “Likud” spēja iegūt 36 mandātus.
Lai gan cietis salīdzinošu neveiksmi, Netanjahu paziņojis par “milzīgu uzvaru” vēlēšanās un paudis cerību izveidot “stabilu labējā spārna valdību”.
Opozīcijas līdera Jaira Lapida vadītā centriskā partija “Yesh Atid” ieguvusi 18 mandātus. Lapids ir noraidījis koalīcijas veidošanu ar Netanjahu.
Partijas, kas vēlas Netanjahu nomaiņu premjerministra postenī, ieguvušas 57 mandātus, bet partijas, kas vēlas arī turpmāk redzēt Netanjahu premjera amatā, izcīnījušas 56 vietas.
Netanjahu būs nepieciešams kāda politiskā konkurenta atbalsts, lai izveidotu koalīciju, kuru Knesetā atbalstītu vismaz 61 deputāts.
71 gadus vecais Netanjahu, kurš ir pie varas kopš 2009. gada, paziņojis, ka nevēlētos vēl vienas vēlēšanas, un sacīja, ka neizslēgs nevienu partiju kā potenciālo koalīcijas partneri.
Saglabājoties politisko spēku sašķeltībai un nespējot rast kompromisu, nav izslēgta iespēja, ka var nākties rīkot jaunas vēlēšanas, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Vai Arābu partija teiks savu vārdu
Lai saglabātu premjera amatu, Netanjahu var nākties iekļaut koalīcijā dažādas politiskās ievirzes partijas, tostarp ebreju ultraortodoksāļus un ultranacionālistus un pat, iespējams, Apvienoto arābu saraksta partiju (UAL), kas varētu būt ieguvusi piecus mandātus.
UAL līderis 46 gadus vecais Mansūrs Abass iepriekš paudis gatavību strādāt kopā ar Netanjahu, lai risinātu arābu mazākuma, kas veido piektdaļu Izraēlas iedzīvotāju, problēmas.
Abasa nostāju noraida vairākums Izraēlā dzīvojošo arābu, tāpēc viņa frakcija vēlēšanu priekšvakarā bija spiesta izstāties no UAL saraksta.
“Mēs neesam neviena (politiskā spēka) kabatā. Mēs esam gatavi sadarboties ar abām pusēm (Netanjahu un Lapidu),” Abass paziņojis intervijā Telavivas radio.
Kā ziņo Izraēlas mediji, Abass piekritis šonedēļ tikties ar centriskās opozīcijas partijas “Yesh Atid” līderi Jairu Lapidu.
Par Netanjahu veidotās koalīcijas iespējamu partneri tiek minēta bijušā aizsardzības ministra Naftali Beneta vadītā partija “Yamina”, kas vēlēšanās ieguva septiņus mandātus.
Ja partija piekristu atbalstīt Netanjahu, viņam izdotos nodrošināt koalīciju, kuru parlamentā atbalstītu 63 deputāti.
48 gadus vecais bijušais Izraēlas aizsardzības ministrs Benets varētu būt Netanjahu domubiedrs, jo atbalsta Izraēlas okupētā Rietumkrasta teritoriju daļēju aneksiju.
Analītiķi atzīmē, ka galēji labējas valdības izveidošanas gadījumā tai varētu rasties problēmas ar ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju, kas atbalsta palestīniešu valstiskumu un ASV atgriešanos sarunās par Irānas kodolprogrammu.
Ekstrēmisti raujas pie varas
Savā priekšvēlēšanu kampaņā Netanjahu centās izcelt valdības panākumus vakcinācijā pret koronavīrusu. Divas Covid-19 potes jau saņēmuši aptuveni puse valsts iedzīvotāju.
Taču premjerministram izvirzītās apsūdzības kukuļņemšanā, krāpšanā un uzticības laušanā, kā arī ekonomiskās grūtības valstī ieviesto trīs koronavīrusa karantīnu laikā ir mazinājušas viņa popularitāti.
“Politiskie spēki valstī joprojām ir sašķelti, un ir reāla iespēja, ka varētu nākties rīkot piektās nacionālās vēlēšanas,” intervijā aģentūrai “Reuters” atzinis Izraēlas Demokrātijas institūta prezidents Johanans Plesners.
Viņaprāt, ja Naftali Benets pievienotos Netanjahu koalīcijai, Netanjahu būtu tuvāk nekā jebkad valdības izveidošanai ar Izraēlas sabiedrības ekstrēmāko elementu līdzdalību.
Dažas reliģiskās partijas, kas ieguvušas pārstāvniecību Knesetā, pauž naidīgumu pret jūdaisma liberālo spārnu, un to vadītāji izteikušies, ka Izraēlā būtu jāvalda reliģiskajiem likumiem.
