Vai Latvijas cilvēki var cerēt uz Eiropas līmeņa pensijām? 9
Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs: “Vislielākās raizes sagādā tie, kuri saņem līdz 200 eiro mēnesī. Šo cilvēku vidū ir personas ar lielu darba stāžu, kuru veiktās iemaksas sociālās apdrošināšanas fondos no 1996. līdz 1999. gadam bija mazas vai niecīgas. Ir arī tādi, kas strādājuši smagos vai kaitīgos apstākļos un pensionējušies priekšlaikus. Viņu 20 – 25 gadus ilgais darba stāžs ir nepietiekams, lai, pēc jaunās likumdošanas, saņemtu labu pensiju. Pensiju sistēma darbotos labāk, ja no Latvijas nebūtu izbraukuši 300 – 350 tūkstoši darbspējīgo cilvēku. Viņi praktiski ir aizgājuši no mūsu pensiju sistēmas un tagad maksā nodokļus ārvalstīs. Ja viņi turpinātu strādāt Latvijā un veiktu savus maksājumus šeit, situāciju būtu iespējams radikāli uzlabot. Bez nopietna izrāviena ekonomikā diez vai var cerēt, ka šie cilvēki atgriezīsies un vairos pensiju fondus. Zināms atbalsts vidēja līmeņa summu saņēmējiem būtu pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no pašreizējiem 235 eiro līdz minimālajai algai, kas tagad ir 370 eiro. Tāpat lielas cerības tiek liktas uz senioru veselības apdrošināšanas sistēmu.”
Reinis Jansons, “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs: “Vācu pārvaldnieka “Allianz Global Investors” pētījumā Latvijas pensiju sistēma ierindota augstajā devītajā vietā pasaulē. Tomēr šī ilgtspēja tiek nodrošināta uz samērā zemu pensiju izmaksu rēķina. Galvenais izaicinājums ir pensionāru skaita pieaugums, kas saistīts ar vidējo dzīves ilguma paaugstināšanos. Vairākumā valstu to risina ar pensionēšanās vecuma sliekšņa celšanu. Latvijā līdz 2025. gadam tas sasniegs 65 gadus. Visticamāk, ka pēc desmit gadiem šis jautājums atkal nonāks darba kārtībā. Ēnu ekonomika ir būtiskākais iemesls, kādēļ saņemtā pensija ir ievērojami zemāka par cerēto. Tāpat arī tie iedzīvotāji, kas nav bijuši ēnu ekonomikas vergi, kopumā pensiju uzkrājumā nodokļu veidā iemaksājuši samērā maz. Proti, vidējā alga, piemēram, 1995. gadā Latvijā bija vien 127 eiro, pērn – 818 eiro, vidēji šajos 20 gados – ap 430 eiro. Šī arī būs bāze, no kuras vidēji tikušas veiktas iemaksas.”
Dagnija Staķe, bijusī labklājības ministre: “Eiropas līmeņa pensijas mums būs tad, kad saņemsim Eiropas līmeņa algas. Kad biju labklājības ministre (2002. – 2007.), 39% nodarbināto saņēma minimālo algu. No tās nevar gaidīt lielu pensiju. Jāpiebilst, ka daudz kas atkarīgs arī no apstākļiem, kādos pensionāri dzīvo. Daudzās ģimenēs, tostarp arī manā, vecākā paaudze dzīvo savu bērnu pilnīgā apgādībā. Normālai situācijai sabiedrībā būtu jābūt tādai, ka pensionārs saņem palīdzību no jaunākās paaudzes, nevis pats palīdz saviem bērniem. Jāuzsver ģimenes lielā loma sabiedrībā un tas, ka bērni jāaudzina tā, lai viņi savus vecākus atbalstītu.”
Ilmārs Mežs, demogrāfs: “Eiropā vidējā pensija parasti ir 40 – 60% no iepriekšējās algas. Latvijā ir 45%, kas ir pieticīgi, tomēr samērīgi. Sliktāk ir ar mazo pensiju saņēmējiem. Ir netaisnīgi zemas un arī nepamatoti augstas pensijas – diapazons starp mazāko un lielāko pensiju pārsniedz 85 reizes, kas nav pareizi. Ir pensionāri ar 25 – 30 gadu darba stāžu, kas saņem pensijas zem 100 eiro. Daudzi ilgu laiku ir strādājuši, taču krīzes dēļ zaudējuši darbu un nav varējuši uzkrāt pietiekamu pensiju kapitālu. Pensiju sistēma jāpadara taisnīgāka, vairāk novērtējot ilgāku darba stāžu. Tāpat jādara viss iespējamais, lai straujāk augtu legālās algas un mazinātos jaunu cilvēku emigrācija. Tomēr lielākajai nabadzībai Latvijā ir nolemti aizbildnībā esošie bērni, kuru uzturnauda ir tikai 45 eiro mēnesī un nav palielināta kopš 90. gadu vidus, kā arī bērni, kuri dzīvo viena vecāka vai daudzbērnu ģimenēs. Būtu taisnīgi sākt papildu indeksāciju tiem pensionāriem, kuri izaudzinājuši vismaz divus bērnus. Jo tagad mātes ar bērniem ar vienādu darba mūžu saņem mazāku pensiju nekā pārējie.”
UZZIŅA
* Pērn Latvijā 75% no jaunajiem pensionāriem piešķirtās pensijas apmērs bija līdz 350 eiro mēnesī, tostarp: 19% līdz 150 eiro mēnesī; 27% līdz 250 eiro; 29% līdz 350 eiro.
* 13% pagājušā gadā jaunpiešķirto pensiju bija robežās no 350 līdz 500 eiro; 10% – no 500 līdz 1000 eiro; 2% – virs 1000 eiro mēnesī.
* Kopumā pērn aprēķinātā vidējā vecuma pensija bija 306,81 eiro.
Avots: Labklājības ministrija
