Netaisnīgā piespiedu noma 17
Šo atklāto vēstuli – par piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām – adresēju Saeimas deputātiem.
Pilsētu zemes reformas likums un tā realizācija daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus un īrniekus padarīja par piespiedu nomas vergiem un iedzina gadsimta naida attiecībās ar nomas zemes īpašniekiem vai tās pārvaldītājiem. Mēs, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, tikām atstāti pilnīgi beztiesiskā statusā. Mums nav piešķirtas tiesības, lai mēs kā atsevišķu dzīvokļu īpašnieki aizstāvētu savas aizskartās intereses.
Pašvaldības nodrošināja vienīgi zemes īpašnieku intereses par īpašumu tiesību atjaunošanu un nerisināja jautājumu par kompensāciju. Pašvaldību amatpersonas katrai mājai piesaistāmo zemes lielumu noteica patvaļīgi bez saskaņošanas ar mājas iedzīvotājiem.
Daudzdzīvokļu mājām vairumā gadījumu tika piesaistīta zeme tādā apjomā, kas šajā apmērā mājas iedzīvotājiem nav nepieciešama, iekļaujot pat koplietošanas ceļus un citus apgrūtinājumus.
Piespiedu nomas subjekti netaisnīgas zemes reformas gaitā ar likumu tiek piespiesti īpašniekiem maksāt netaisnīgi augstu piespiedu nomas maksu pat tad, kad šādas tiesiskās attiecības bija jāattiecina vienīgi uz denacionalizācijas subjektiem, nevis uz zemes pārpircējiem.
Nav iedomājams lielāks absurds kā tas, ka zem daudzdzīvokļu mājām ar likumu tiek noteikta zemes piespiedu noma un šai nevērtīgajai zemei, no kuras nevar gūt ienākumus un tās vērtība ir nemainīga, nepamatoti piešķir augstu, uzpūstu kadastrālo vērtību.
Likumdošanas ceļā, nostiprinot salīdzinoši nelielas iedzīvotāju kopas – ap 7 000 atgūto zemju zem daudzdzīvokļu mājām īpašnieku – tiesības, nav ievērots samērīguma princips starp atgūto zemju īpašnieku skaitu un ēkās dzīvojošo sabiedrības daļu, kas skaitliski ir nesalīdzināmi lielāka – ap 200 000.
Nav pieņemams, ka māju dzīvokļu īpašniekiem atņemtas iespējas slēgt līgumus un vienoties par nomas maksu. To dara trešā persona – apsaimniekotājs, kurš ieinteresēts augstākā nomas maksā, lai atskaitītu sev lielāku procentu naudas maksu ar pakalpojumu.
Atliek tikai nožēlot, ka, veicot zemes reformu, mūsu likumdevēji neiepazinās ar valstu pieredzi. Igaunijā likumdevēji piešķīra bijušajiem īpašniekiem zemi citā vietā, uz kuras nebija citām personām piederošas būves. Vācijā – uzlika par pienākumu zemes gabalu pārdot ēkas īpašniekam termiņā, kas nebūtu ilgāks par 12 gadiem. Ēkas īpašniekam par šo zemes gabalu jāmaksā tikai puse no zemes tirgus vērtības.
Lai daļēji labotu šo diskriminējošo attieksmi pret daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, iesaku:
* pārskatīt zemes platību zem dzīvojamām ēkām, par kurām tiek ņemta nomas maksa;
* noteikt zemāku kadastrālo vērtību zemei, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu mājas;
* dot iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi, uz kuras atrodas ēka. Izpirkšanas termiņš – 15 gadi;
* dot iespēju daudzdzīvokļu īpašniekiem slēgt nomas līgumu ar zemes īpašniekiem.
God. Saeimas deputāti! Jums ir dota iespēja palīdzēt saviem vēlētājiem. Izmantojiet to.
Jānis Karpovičs Rīgā
