Māris Niklass: Trīs nedēļas parlaments stāv dīkā 2
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dažs būs izbrīnīts, ka, rakstot par Latviju, lietoju šādu apzīmējumu. Jā, patiešām demokrātiskā iekārtā nav vietas monarhistiskiem izgājieniem. Taču šādi precedenti mūsu valstī ir. Valsts prezidents ar potenciālo valdības vadītāju nedēļām spriež par valdības rīcības plānu tā vietā, lai nosauktu konkrētu personu, kurai uzņemties atbildību.
Trīs nedēļas parlaments stāv dīkā. Es vēl pieciestu, ja tautas priekšstāvjiem par dīkstāvi nemaksātu mūsu nodokļu maksātāju naudu. Maksā naudu arī ekonomikas un finanšu ministriem, kuri atbildīgi par “Latvenergo” un koncerna meitas uzņēmumu – “Augstsprieguma tīkla” (“AST”) un “Sadales tīkla” (“ST”) – darbību.
Varbūt vairums aizmirsuši, ka 2000. gada jūnijā tika vākti paraksti par likumprojektu, kas nepieļautu “Latvenergo” privatizāciju. Saeima vēlētāju gribu izpildīja, un referendums nebija jārīko. 2001. gadā biju izbrīnīts par tautai piederošā “Latvenergo” sadali, izveidojot AS “Augstsprieguma tīkls”, kura akcijas 100% pieder Finanšu ministrijai. 2007. gadā dibināts meitas uzņēmums “Sadales tīkls” Ekonomikas ministrijas pakļautībā.
Šī dalīšana enerģijas patērētājiem izmaksāja pie tarifa trīs santīmu pielikumu. Izbrīnu rada šī pakāpeniskā uzņēmuma dalīšana, dažādā pakļautība. Te gribu uzdot jautājumu – kam tas bija izdevīgi?
Ierēdņi stāstīja, ka tā esot ES prasība. Viņi savulaik arī melsa, ka mājām no jumtiem šīferis jāplēš nost. Vēlāk, kad patiesība nāca gaismā, aizbildinājās ar neprecīzu regulas tulkojumu. Lai nu ko, bet lielā monopoluzņēmuma dalīšana radīja trīs karaļvalstis ar savām valdēm un padomēm.
13. Saeima noteica atalgojumu Saeimai, prezidentam un premjeram. Trim galvenajām valsts amatpersonām algas paaugstināja par vairāk nekā 50%, līdz nepilniem astoņiem tūkstošiem eiro. Taču viņu algas nobāl, ja salīdzinām ar “ST” uzņēmumu vadītāja algu, kura ir divas reizes lielāka.
Viņa kolēģei no “AST” gan jāstrādā par trīs reizes zemāku algu. Droši vien šie fakti paliktu neievēroti, ja peļņu nesošie uzņēmumi (“Latvenergo” 2022. gada pirmā pusgada peļņa 142 milj., rentabilitāte – 19%), kuru īpašnieki esam mēs, nesāktu runāt, ka viņu darbībā radušies zaudējumi. “ST” ziņoja par 1,5 milj. eiro lieliem mīnusiem un, lai tos nosegtu, tarifs esot jāceļ par 75%, jo, lūk, 69% izmaksu pieaugumu radot “AST”.
Savukārt “AST” iecerējis savu tarifu četrkāršot. Domāju, ka uz šīm ziņām bija jāreaģē abām pārraugošajām ministrijām, nevis tikai tad, kad “Sadales tīkls” 14. novembrī iesniedza SPRK jaunā tarifa pieteikumu. Tad ministre gan paaicināja uzņēmuma vadību, lai paziņotu, ka projekts nav atbilstošs šī brīža valsts enerģētiskās drošības mērķiem.
Ja var ticēt bijušajam enerģētikas ministram Auseklim Lazdiņam (1990–1991), Latvija var pati sevi nodrošināt ar enerģiju, neiesaistoties “Noord Pool” biržas mahinācijās. Atgādinājums – elektroenerģijas cena šogad no aprīļa līdz augustam pieauga 4,27 reizes. Vai var atsaukties, ka vējš pūtis mazāk un Skandināvijas upēs samazinājies ūdens līmenis?
Taču tagad lasītāju gribu ievest mikroģenerācijas pasaulē, par kuru īpašniekiem šogad Latvijā kļuva 10 tūkst. mājsaimniecību. No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka esmu uzņēmies 100% risku, uzstādot saules paneļus, lai atpelnītu deviņus tūkstošus eiro. Sev neapzinoties, esmu kļuvis arī par “ST” barotāju.
Pastāvošā neto norēķinu sistēma paredz norēķināties nākamā gada 1. aprīlī. Kad “ST” sarēķina, cik esmu saražojis elektroenerģijas, cik nodevis “ST” glabāšanā, cik patērējis pats. Tas interesantākais ir, ka to, ko esmu saražojis virs normas, pareizāk, neesmu notērējis savu elektrību, paliek “ST” tirgošanai citiem klientiem, man neatmaksājot. Aprēķini liecina, ka šādā veidā katru mēnesi “ST” no katras mājsaimniecības vidēji gūst 103 eiro lielu peļņu.
Pareiziniet ar 12 mēnešiem un 10 tūkst. mājsaimniecībām! Saskaņā ar Civillikumu šī peļņa pienākas tā radītājam. Varu tikai teikt, ka valsts līmenī šīs attiecības nav noregulētas un, manuprāt, pat neviens nav ieinteresēts to darīt. Pēdējais laiks apvienoties mikroģenerācijas īpašniekiem, lai ar kolektīvu prasību grieztos Satversmes tiesā. Lieki atgādināt, ka savulaik monopolists “Latvijas gāze” bija spiests četras reizes piekāpties tiesai, pareizāk, klientiem.
Varbūt laiks domāt par triju savstarpēji saistītu uzņēmumu apvienošanu. Mums taču liela pieredze, apvienojot pagastus, skolas, slimnīcas! Te nu būtu darbs jaunveidojamajai Enerģētikas ministrijai. Savulaik zviedri, pirms cēla Ķeguma spēkstaciju, izpētīja Daugavas ūdens vilkmi. Skandināvu ieskatā – uz Daugavas būvējamas sešas hidroelektrostacijas. Pagaidām mūsu likteņupe darbina tikai trīs.
