Ko sakāt par Bērziņas kundzes domu, ka reģionu spēku iespējams savilkt vienā dūrē? 1
Pagaidām reģionālās politikas ietekmēšanai vietējās partijas izvēlējušās katra mazliet atšķirīgu ceļu. Kuldīdznieki vai valmierieši turas ar valdošu partiju, viņiem ir tiesības piedalīties koalīcijas padomē un daļēji izdodas panākt rezultātu. Bet tikai daļēji. Ja skatāmies, kas notika ar skolotāju algu reformu vai kas notiek ar finansējumu ceļiem, tad redzam, ka kopumā valdošās koalīcijas lēmumi nav reģionu attīstībai labvēlīgi un veicinoši. Pateicoties lokālo partiju pārstāvju klātbūtnei, notikusi zināma amortizācija. Koalīcijā lemtais varēja būt vēl sliktāks. No ļoti sliktiem lēmumi kļuva slikti. Par to paldies kolēģiem.
Vai Kuldīgas partijas vadītāja kā “Vienotības” partnere drīkst piedalīties Koalīcijas padomes sēdē, vai tur ielaiž tikai deputātus Boķi, Šulcu, Adamoviču, Ventspils un Liepājas mērus?
I. Bērziņa: Sadarbības līgumā tas paredzēts, un sākumā bija iespējams. Tā kā partneru ir daudz, tad vienojās, ka uz sēdēm iet deleģēti pārstāvji.
Nuja, lai pārāk daudzi nedabū zināt, ko slepus spriež padomē. Taču papildu esat nodibinājuši arī Reģionu attīstības centru apvienību (RACA). Latvijas Pašvaldību savienība viscaur saskaldīta, kur atsevišķi ir lielo pilsētu un maznovadu asociācijas, Pierīgas, Piejūras pašvaldību apvienības – vai meklējat vēl vienas durvis uz ministrijām, iestādēm un pie varas?
V. A. Krauklis: Mēs, 21 pašvaldība, paši to neizdomājām – Nacionālās attīstības plānā noteica, kas un kāpēc ir reģionālās attīstības centri. LPS tiešām ir nogrupēšanās, un savienība ne vienmēr spēj vai vēlas aizstāvēt mūsu intereses. Tāpēc izveidota RACA, kas pārstāv vai visu Latvijas politisko spektru, jo, teiksim, Krāslavā pie varas ir ZZS, Kuldīgā – vietējā partija, bet visiem ir viens mērķis aizsargāt mūsu iedzīvotāju intereses un veicināt reģionālo centru attīstību. Stratēģija ir: attīstīt arī apkārtējos novadus, un tā tiešām strādā. Ja būsim spēcīgāki, ja spēsim iedot vairāk servisu, pakalpojumu un darba vietu, tas darīs spēcīgākas arī blakusesošās un tālākas perifērijas. Mēs neejam lozungu, rezolūciju ceļu, cenšamies profesionāli strādāt ar valsts iestādēm.
Jūs vēlējāties ietekmēt VID reorganizāciju, lai dienests nelikvidē reģionālās struktūras. To sadzirdēja?
Nesadzirdēja, bet panācām, ka atceļ plānoto centru likvidēšanu. Tā vietā vismaz atstās pāris darbinieku, kas sniedz pakalpojumus. Tas atkal ir vairāk nekā nekas.
Pār cik sliekšņiem kāpāt, lai to panāktu?
Divreiz runājām ar VID vadību, bijām pie finanšu ministres, vērsāmies VARAM un Saeimā…
…uzrunājāt premjeru?
Viņu arī.
Iepriekšējās Saeimās “lauku” politiķu bija maz. Tagadējā viņi ir visai ievērojamā skaitā. Nu sūdzas, ka municipālai varai pārāk liela ietekme valsts varā!
Tas ir viens no mītiem, ko ērti uzturēt caur medijiem. Ka pašvaldības trekni dzīvo, nedomā par kopīgām valsts lietām. Bet tieši pašvaldība, nevis valsts ir tā, kas nodrošina vai nenodrošina iedzīvotāja dzīves kvalitāti. Primāri nodrošina, kādas būs skolas, bērnudārzi, ielas, ceļi, valstij piedaloties.
Skaļākas balsis vēsta, taisni pašvaldības ar savām lauku skoliņām, 2. šķiras neizbraucamiem ceļiem, slimnīciņām ir tās, kas guļ kā baļķis valsts progresa ceļā.
Tādas koncepcijas dzirdam, bet vai Rīga un tuvākā apkārtne ir visa Latvija?
I. Bērziņa: Vai šīs koncepcijas piekritēju mērķis ir apdzīvota vai no iedzīvotājiem iztukšota Latvija? Pašlaik virzītai nodokļu reformai ir atsauksmes iedzīvotāju, uzņēmēju vidū, jo kam gan nepatīk, ka nodokļus mazina, maciņos sajūt ienākumu. Toties pašvaldībām radīsies mīnusi, kurus, godīgi sakot, neticu, ka kompensēs. Daudzas pašvaldības mazos novados un lielās pilsētās var palikt bez ieņēmumu bāzes, jo iedzīvotāju ienākuma nodokli sāk maksāt no tādas summas, kādā nemaz nav lielākā daļa algu attiecīgajā reģionā. Tur tad pārtiks no atvēlētām dotācijām. Kas cietīs, ieņēmumiem samazinoties? Kā pirmais – iedzīvotājs, kam rūp skolas, lauku ceļi – un jo tālāk no Rīgas, jo klāsies sliktāk. Pēc nodokļu reformas cilvēks dabūs kādu eiro klāt, bet vai tas atsvērs, ka būs tālāk jābrauc pēc pakalpojuma, medicīnas, izglītības? Tas viss jāsarēķina, bet tā nav darīts. Politiskā telpā pausts jauks paziņojums – būs vairāk naudas, bet tas ir plāns A, kur nav pateikts B. Bez šī “B” ZZS, kas tik ļoti iestājas par zemniekiem, pati likvidē laukus.
V. A. Krauklis: No makroekonomiskā viedokļa it kā pareizi. Iedzīvotāji tērēs naudu, brauks uz tālāku veikalu, apmeklēs lielu slimnīcu, pirks preces, benzīnu, un valsts ar nemainītu PVN zaudētājos nepaliks. Bet vietējais veikaliņš, slimnīca vairs nepastāvēs. Aicinātie eksperti skatās Rīgas un Pierīgas situāciju, kur algu līmenis samērā ļoti liels, un tās pašvaldības varētu pastāvēt, kurpretim tālāk Latvijā netrūkst pašvaldību, kur strādājošie reāli (nevis aploksnē) ir diametrāli pretējā situācijā un pelna minimumu. Ja no tā nodoklis ir 0 vai simbolisks, valsts droši vien piemetīs līdzekļus, bet izdzīvošanai, nevis attīstībai. Šis var izrādīties fundamentāls solis pretī reģionu nākotnei ar nelāgām sekām.
To daži eksperti teikuši, ka pašvaldības nobremzēs ikkatru reformu, mums nebūs modernas izglītības, augstvērtīgas veselības aizsardzības, labākas nodokļu iekasēšanas sistēmas.
Citi eksperti vērtējuši, ka atsevišķās mazās skolas izglītības kvalitātes līmenī lielās sit pušu! Tad gādāsim, ka sākumskolas paliek tuvu bērnu dzīvesvietai un skolotājs saņem pieklājīgu atalgojumu – nevis pēc skolēnu skaita, ar ko viņš un skola nevar izdzīvot. Lielākās klasēs koncentrācija iespējama. Bet neredzu loģiku, ja pirmklasniekam agrā rītā jāceļas, pusstundu jābrauc uz skolu pa ļoti sliktu ceļu. Pamatzināšanas vietējā skoliņā viņam iedos – pat labākas nekā pilsētā.
I. Bērziņa: Tas, kā notiek naudas sadalīšana Latvijā pēdējos gados – varu vien pabrīnīties, kāpēc to runā pusbalsī!
Pusbalsī runā, ka ļoti daudz aiztek uz Ventspili?
Vai ir kaut niecīgs godīguma procents, dalot līdzekļus reģionālajām slimnīcām? Vienai piejūras pilsētai – 9 miljoni, otrai – 14 miljoni. Citās tāda paša lieluma slimnīcās par kārtu mazāk! Tas nav taisnīgs sadalījums! Bet to akceptē.
“Vienotība” akceptē!
To jautājiet viņiem. Tāpēc esam izveidojuši Kuldīgas partiju, šobrīd esam līguši ar “Vienotību”, rīt varbūt ar citiem. Tie paši manis kritizētie ZZS pāris reižu piedāvājuši sadarboties. Reizēm, paskatoties, kas valstī notiek, vadzis šķietami ir pilns un var lūzt.
Tad cits neatliek, ka jāuzvar pašvaldību vēlēšanās, jāieņem 13. Saeima, tad pieņemsiet lēmumus, kādi lauku reģioniem ir labvēlīgi.
V. A. Krauklis: Katrā ziņā esam šeit, jo netaisāmies noskatīties, kā tiek izpostīta Latvija.
