Vai reģionu spēku iespējams savilkt vienā dūrē? Saruna ar pašvaldību vadītājiem 1
Apmēram pirms pieciem gadiem Latvijā plaši sazarojās reģionālo un lokālo partiju kustība. Gatavojoties iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, tās pa lielākai daļai dibināja bez savas organizācijas palikušie bijušie Tautas partijas cilvēki. Tā notika Kuldīgā, Valmierā, ar novadu spēkiem apvienojās Vidzemes, Latgales partijas, dažās pilsētās (Daugavpilī, Jūrmalā) ir pat vairākas vietējās politiskās konstrukcijas. Arī 2017. ir vēlēšanu gads. Kā “lauku” politiķiem veicies ar darbošanos, vai ieturēts pareizais modelis, stāsta Kuldīgas un Valkas domes priekšsēdētāji, attiecīgi “Kuldīgas novadam” partijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Vidzemes partijas vadītājs Vents Armands Krauklis.
I. Bērziņa: Pēc TP sabrukšanas bija arī zināma vilšanās lielajā politikā. Pašvaldības deputāti nevar uzņemties atbildību par lielo politiku, jo tur nemaz nav iesaistīti. Mēs varam atbildēt par to, kas notiek Kuldīgas novadā, un par šeit izdarīto arvien cilvēku vērtējumus vai pārmetumus uzklausīsim. Tāpēc uzskatu par loģisku un pareizu, ka 2012. gadā izveidojām novada partiju. Jau toreiz un tagad, nākotnē skatoties, šķiet, ka būtu labi, ja vietējās partijas tomēr spētu apvienoties Reģionu apvienībā. Mēs noslēdzām līgumu ar “Vienotību”, un savulaik varas partija uzņēmās tādu kā vienojošu lomu, pieņemot vairākus reģionālos spēkus par partneriem. Tā likās diezgan stipra savienība, tajā pašā laikā bija zināma sašķeltība, jo citas vietējās partijas ietilpst ZZS, vēl citas veidojušas Reģionu apvienību. Liepājas vai Ventspils partijām, bloķējoties ar ZZS, šobrīd ir visai liela ietekme. Mūsu interese pirmām kārtām balstīta uz nepieciešamību piedalīties valsts reģionālās politikas veidošanā, bet tas skar gan veselības vai izglītības sfēru, to, kādi būs nodokļi. Daudzas aktivitātes, kuru risināšanai reģionu politiķus ir noderīgi apvienot kopā lielākā spēkā.
Reģionu apvienība jau pastāv, tai ir spēcīgs, pazīstams līderis Mārtiņš Bondars. Acīmredzot ar “Vienotību” priekšā ir izvēle: turpināt esošo sadarbību vai meklēt citu savienību?
Modelis var būt dažāds. Tas atkarīgs no “Vienotības”, tiklab no Reģionu apvienības. Vispirms politiskajiem spēkiem jānostartē pašvaldību vēlēšanās, jāparāda rezultāti. Kaut ko vērts mainīt tad, ja ir redzamas izredzes izveidot lielāku ietekmīgu spēku. Mēs neplānojam līdz Saeimas vēlēšanām lauzt esošos līgumus, bet tālāko rādīs laiks, partiju sarunas, sadarbības potenciāls.
Kas traucēja reģionālajām partijām konsolidēties par ievērojamu spēku?
Droši vien spēcīgu līderu trūkums un sākotnēji – neticība, ka nacionālā līmenī spēsim gūt ievērojamu atbalstu kā partiju apvienība. Pašlaik ar partiju “Kuldīgas novadam” gatavojamies pašvaldību vēlēšanām, un nav izslēgts variants, ka nākotnē tieši vietējam, lokālajam politiskajam spēkam ir daudzsološāka nākotne nekā valsts līmeņa “centrālām” organizācijām, kas patlaban bauda gaužām mazu vēlētāju uzticību. Turklāt tradicionālajām partijām zūd atšķirība pēc labējo un kreiso nodalījuma. Tās diezgan populistiski cenšas ieņemt to pusi, uz kuru tobrīd sveras iedzīvotāju intereses. Reģionālām partijām šāda dalījuma nav bijis kopš dibināšanas brīža. Tās vienmēr primāri risina iedzīvotāju ikdienas vajadzības. Gribu uzsvērt, ka šādi lokālie spēki veicina Latvijas pilsoņu iesaistīšanos politikā. Tie nav daudz mazskaitlīgāki par “lielajām” partijām, toties maksimāli daudz biedru ir aktīvi līdzdalībnieki, kuri izsaka savu viedokli un tiek uzklausīti. Man šķiet, “centrālajās” partijās ar to ir problēmas.
Kraukļa kungs, jūs vadāt lielāku – Vidzemes partiju, kurai ir vadība Valkā, Rūjienā, Aizkrauklē, plašākā teritorijā nekā viena novada partijai.
