Nesūti pašbildi, kad sēdi uz poda! Foto, kas joprojām klīst tīmeklī 0
73 procenti jauniešu digitālajā vidē uzvedas atšķirīgi nekā klātienē. Viņiem bieži vien šķiet, ka tīmeklī ir atļauts vairāk nekā reālajā dzīvē, liecina “Samsung skola nākotnei” veiktā jauniešu aptauja.
Piemēram, tikai divi procenti ir nozaguši veikalā mūzikas ierakstu, bet klausījušies nelicencēti ielādētu mūziku ir vairāk nekā puse.
Tāpat skatījušies nelicencēti ielādētu filmu ir 56 procenti, kamēr bez maksas ielavījušies kinoteātrī ir četri procenti. Svešā mājā bez atļaujas arī ienākuši četri procenti, bet rosīties pa cita cilvēka sociālo tīklu profilu gadījumā, ja iepriekšējais lietotājs nav izlogojies, sanācis 34 procentiem.
Šādi dati gūti, aptaujājot 520 respondentus vecumā no 14 līdz 18 gadiem.
Saskaņā ar jauniešu apgalvojumiem savstarpējā digitālā komunikācijā jaunieši ir pieklājīgāki nekā realitātē. Piemēram, 30 procenti atzina, ka tīmeklī kādu ir aizvainojuši, kamēr klātienē citus esot aizvainojuši 54 procenti. Tāpat rupjas vai agresīvas piezīmes citiem klātienē gadījies izteikt pat 58 procentiem jauno cilvēku, kamēr internetā tikai 37 procentiem.
Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene gan pieļauj, ka tīmeklī jaunieši retāk pamana, ka uzvedušies rupji vai nepieklājīgi, jo tad parasti nav iespējams redzēt otra cilvēka sejas izteiksmi.
“Aptaujas dati ļoti uzskatāmi parāda, ka jauniešu uzvedība digitālajā un reālajā vidē atšķiras,” teic Z. Rubene.
dati arī parāda: jaunieši, jautāti par uzvedību internetā, mēdz sniegt to atbildi, kuru no viņiem sagaida, nevis atbild patiesi. Piemēram, 83 procentu aptaujāto apgalvoja, ka tīmeklī uzvedas, ņemot vērā principu “Nedari otram to, ko negribi, lai dara tev!”. Tajā pašā laikā lielākā daļa atzina, ka, redzot vardarbīgu vai naidīgu saturu internetā, neiejaucas un nevienam neziņo, bet katrs ceturtais atklāja, ka mēdz iesaistīties vārdu apmaiņā, tādējādi vēl vairāk saasinot situāciju.
Arī dažādas pieklājības normas tīmeklī lielākoties netiekot ievērotas. Piemēram, gandrīz puse jauno cilvēku sūta citiem ziņas naktī, bet katrs trešais, rakstot digitālajā vidē, nedomā par pareizrakstību.
Etiķetes konsultante Helēna Gaile spriež, ka vissvarīgākais, darbojoties tīmeklī, ir ievērot trīs principus – nepazemot, nepārsteigties un nemelot. “Svarīgi nepazemot ne tikai citus, bet arī sevi,” viņa uzsver.
Jaunieši bieži vien pārsteidzīgi atklāj kādas privātas lietas. Tā kāds jaunietis, saņemot ziņu ar jautājumu “Ko dari?”, atbildējis “Sēžu uz poda.” un pievienojis attiecīgu pašbildi. Adresātam tas šķitis labs joks, viņš to pārsūtījis citiem. Jaunietis savu rīcību jau nožēlojis, bet tualetē uzņemtā bilde varbūt joprojām klīst pa tīmekli, jo tajā daudz kas tiek strauji pavairots un nav tik viegli pilnībā izdzēšams.
“Darbojoties internetā, vienmēr vajag domāt līdzi,” uzsver Z. Rubene.
Lai uzlabotu jauniešu uzvedību digitālajā vidē, iniciatīva “Samsung skola nākotnei” izstrādājusi gan mācību materiālus, kā uzlabot jauniešu Netiķeti (radusies no vārdiem “nets” un “etiķete”) vai pieklājību tīmeklī.
Tāpat iniciatīva izsludina projektu konkursu 9. līdz 12. klašu skolēniem “Latvijas jauniešu netiķete”. Tajā jaunieši dažādās formās: gan kā rakstītu tekstu, gan infografiku, gan foto, animāciju u.c. var paust savu viedokli par saziņu digitālajā komunikācijā. Plašāk par konkursu un mācību materiāliem www.skolanakotnei.lv.
