Nesteigsimies aizliegt! Ierobežojot tālmācību, tiks atņemts glābšanas riņķis bērniem grūtībās 0
Izglītība klātienē ir labākais risinājums lielākajai daļai bērnu un ģimeņu, taču 3,5 tūkstoši bērnu Latvijā 2024. gadā pamatskolas pakāpē mācījās tālmācībā[1]. Šobrīd Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, domājot par eksāmenu rezultātu uzlabošanu un bērnu socializēšanos, plāno būtiski ierobežot tālmācību iespēju pamatizglītības līmenī, ļaujot vien noteiktos gadījumos mācīties attālināti, norāda Latvijas Bērnu labklājības tīkls.
Svarīgi saprast, ka “tālmācība” nav tas pats, kas “attālināto mācību” formāts. Tālmācība ir izglītības iegūšanas sistēma ar savu metodiku, materiāliem un individuālām vajadzībām pielāgojamu mācību grafiku, turpretī attālinātās mācības parasti tiek izmantotas ārkārtas situācijās (piemēram, pandēmijas laikā) vai kā daļa no hibrīda mācību modeļa, kas joprojām paredz nodarbības konkrētā laikā un ir grūtāk pielāgojamas konkrētā bērna situācijai.
Taču galvenais jautājums ir šāds: vai ir reāls pamats domāt, ka ar likuma grozījumiem atgriezīsim šos bērnus skolas solā? Vai drīzāk pazaudēsim no izglītības sistēmas pavisam? Pirms lemt par šīs iespējas ierobežošanu, aicinām aiz skaitļiem ieraudzīt reālus bērnus un izprast iemeslus, kāpēc viņi šobrīd nemācās klātienē.
Kas viņi ir?
Bērni ar nopietniem uzvedības traucējumiem, speciālām vajadzībām, atkarībām, vairākus gadus ielaistām mācībām – tie ir tikai daži piemēri situācijām, kad bērns pamatizglītību apgūst tālmācības ceļā. Tā kā Latvija ir viena no “vadošajām” Eiropas valstīm bulinga jomā, arī skolas mikroklimats var kļūt par iemeslu lēmumam par labu tālmācībai. Tāpat šo iespēju izmanto arī ļoti talantīgi bērni, bērni no ģimenēm, kas uz laiku dzīvo ārpus Latvijas, ģimenes no attāliem Latvijas reģioniem, kā arī Ukrainas bēgļu bērni.
Vai ir pamatoti cerēt, ka pusaudzis, kurš nelabvēlīgu ģimenes un sociālo apstākļu dēļ pirms vairākiem gadiem izkritis no 4. klases, sēdīsies vienā skolas solā ar šobrīd daudz jaunākiem bērniem? Vai mēs panāksim, lai skolu apmeklē bērns, kas cieš no narkotiku atkarības un tikko izgājis ārstēšanos medicīnas iestādē? Vai gribam piespiest vecākus likt bērnu internātskolā, jo mācības klātienes skolā bērnam īpašo vajadzību dēļ nav iespējamas?
“Tā kā daudzās Latvijas skolās ir atbalsta personāla trūkums, individuālos mācību plānus nav iespējams realizēt: pat, ja plāni tiek veidoti, tie diemžēl bieži ir formāli un nerisina bērnu vajadzības. Savukārt, tiem bērniem, kuri ir izkrituši no izglītības sistēmas un saņem individuālus sociālos pakalpojumus, individuālie mācību plāni nav iespējami, jo bērni skolu neapmeklē, un vienīgā iespēja ir tālmācība. Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas individuālās rehabilitācijas pakalpojumā bērniem ar uzvedības traucējumiem tālmācība apvienojumā ar intensīvu privātskolotāju atbalstu ir bijis vienīgais veids, kā nodrošināt bērnu izglītošanos,” uzsver Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja.
“Reģionos, kur ir likvidētas skolas un veikta skolu optimizācija, tālmācība bērniem dod iespēju mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā. Ja līdz skolai jābrauc vairāk kā stundu un bērnam, lai nokļūtu skolā, ik dienu būtu jāceļas piecos no rīta, tālmācība var būt labs veids, kā parūpēties par bērna izglītības vajadzībām un arī vajadzīgo atpūtas laiku,” skaidro Sociālā atbalsta un izglītības fonda vadītāja Aurika Zīvere.
Šie ir tikai daži no piemēriem, kuros bērniem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams mācīties klātienes skolā, bet citu alternatīvu līdzās tālmācībai šobrīd nav.
Kāpēc sliktākas sekmes?
Saeimas komisija novēro, ka bērniem tālmācībā eksāmenos ir vājākas sekmes nekā bērniem klātienē. Svarīgi saprast, ka ne jau mācību formāts ir sliktāku atzīmju iemesls: daudzi no šiem bērniem gluži vienkārši ir ar dažāda veida grūtībām un klātienes izglītība tās neizlabos. Tālmācības atcelšana zemāku eksāmenu rezultātu dēļ nav pamatota, jo drīzāk norāda uz to, ka bērni jau pirms tam izjuta grūtības un tieši tālmācība ir devusi iespēju turpināt izglītību. Tā var būt viņu vienīgā iespēja pabeigt skolu.
“Bērni un viņu situācijas ir dažādas. Izglītības sistēma jau šobrīd ir apņēmusies nodrošināt mācības atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām, tostarp mēģinot veidot individuālus mācību plānus, līdz ar to mēs jau apzināmies, ka katra bērna mācību procesa iespējas ir atšķirīgas. Turklāt pandēmijas laikā gan pedagogi, gan vecāki norādīja, ka daļai bērnu, mācoties mājās, sekmes uzlabojās, tādējādi pierādot, ka šiem bērniem attālinātais mācību formāts ir piemērotāks,” norāda Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne.
Jāatgādina, ka sekmes un eksāmenu rezultāti nebūt nav vienīgais kvalitatīvas izglītības kritērijis – ne mazāk būtiska ir arī bērnu labbūtība, kas ietver arī fiziski un emocionāli drošu, atbalstošu vidi, kas atbilst bērna situācijai un viņa labākajām interesēm, tāpēc lēmuma pieņemšanā vajadzētu jautājumu vērtēt plašāk.
Ko darīt?
Pamatskolas līmenī tālmācību iespējas nevajadzētu ierobežot, taču būtu ļoti apsveicami izveidot skaidrus un bērnu labākajām interesēm atbilstošus tālmācības skolu kvalitātes kritērijus, vienlaikus paredzot arī atbilstošus uzraudzības mehānismus. Tāpat nepieciešams izpētīt tālmācības skolu labo praksi un pārējiem no tās mācīties.
“Protams, tālmācība no ģimenes prasa daudz lielāku iesaisti mācību procesā, tāpēc tā nekad nebūs universālā izvēle, taču bērni ir dažādi. Līdz ar to mums nepieciešama arī iespējamo izglītības risinājumu dažādība, jo tikai tā ir iespējams nodrošināt konkrētā bērna un viņas ģimenes vajadzībām piemērotāko. Ja mums pieejama tikai viena izglītības forma, tas izslēdz vecāku iespējas nodrošināt bērnam konkrētajā dzīves periodā piemērotāko,” norāda adoptētāju un aizbildņu biedrības “Azote” valdes locekle Inese Fecere-Antipina.
Nesteigsimies aizliegt, vienlaikus veidojot rindu ar izņēmumiem visādiem gadījumiem – arī tālmācībai ir vieta Latvijas izglītības sistēmā.
[1] Izglītības un zinātnes ministrijas dati par 2024.gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3,5 tūkstoši skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12,8 tūkstoši skolēnu.
