Ideju nav 3
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA), jautāta, vai komisija kaut ko darīs “busiņu monitoru” sakarā, atklāti atzīst: “Lai kaut ko darītu, nepieciešamas idejas, bet mums tādu šobrīd nav.” Deputāte skaidro, ka risinājumu neizdodas atrast, jo politiķi joprojām nespēj saprast, kā definēt “busiņu monitorus”. “Tas gluži nav medijs, un mēs to nevaram ierobežot. Tas drīzāk ir reklāmas instruments, bet reizēm raida savu saturu. Tādēļ šeit ļoti grūti novilkt kādu robežu,” teica deputāte.
Acīmredzot Satiksmes ministrija nav Saeimas atbildīgo komisiju painformējusi par savas darba grupas secinājumiem, kuros skaidri un gaiši teikts – arī busiņu monitori ir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi.
“Mēs, protams, atgādināsim Kultūras ministrijai, ka darbs pie šī jautājuma jāturpina, un gaidīsim viņu piedāvājumus. Varbūt būs paskatījušies citu valstu pieredzi. Nenoliedzami, ka šajos monitoros raidītais saturs var ietekmēt sabiedrības viedokli, tādēļ ceru, ka KNAB vērtēs, kā tas tiek izmantots priekšvēlēšanu reklāmām, vai viss notiek atbilstoši politiskās aģitācijas normām,” teica Laizāne.
KNAB: jādod iespējas visiem aģitētājiem
KNAB ieskatā priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums kopumā šobrīd ir pietiekami efektīvs, kaut arī pienākums iesniegt izcenojumus vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas neattiecas uz priekšvēlēšanu aģitāciju sabiedriskajā transportā.
Taču birojs uzsver, ka valsts un pašvaldības uzņēmumiem, izvietojot aģitāciju sabiedriskajā transportā vai uz tā, jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem aģitētājiem. Šobrīd birojs neesot saņēmis sūdzības par iespējamiem politiskās aģitācijas pārkāpumiem sabiedriskā transporta monitoros.
Aizdomīgā “televīzija”
“Latvijas Avīze” par Rīgas sabiedriskajā transportā uzstādītajiem monitoriem un tajā rādīto dīvaino, pat maldinošo saturu rakstīja trīs publikācijās: “Maldinošā vēsture sabiedriskajā transportā” (“LA”, 4.04.2017.), “Saeima vērtēs mikroautobusu aizdomīgo “televīziju”” (“LA”, 18.04.2017.), “”Busiņu ekrāniem” gatavo rāmjus” (“LA”, 11.05.2017.)
Toreiz “LA” rakstīja, ka ekrānos blakus informācijai par sabiedriskā transporta kustību tiek piedāvāta izklaidējoša programma latviešu un krievu valodā, kā arī Rīgas domes un tās amatpersonu reklāmas. Bet, piemēram, sadaļā “Diena vēsturē” 22. martā tika publicēts “fakts” – “1939. gada 22. martā Otrajā pasaules karā Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu”, pret ko iebilda vēsturnieki, sakot, ka tas ir maldinoši un tendenciozi. Vēlāk noskaidrojās, ka kļūdainais fakts ņemts no ziņu aģentūras LETA materiāliem. Politiķi un mediju nozares eksperti vērsa uzmanību, ka busiņos uzstādītie monitori pārraida ne vien reklāmas, bet arī retranslē specifiski atlasītu saturu no ziņu aģentūrām un televīzijas “Pirmais Baltijas kanāls”.
“Rīgas mikroautobusu satiksme” toreiz informēja, ka uzņēmums neveidojot informatīvo ekrānu saturu, bet tikai iznomājot šīs vietas citai kompānijai – SIA “First Public TV”. Savukārt šī uzņēmuma pārstāvji atrunājās, ka par saturu atbildot cits uzņēmums – SIA “Baltijas mediju alianse”. “LA” arī atgādināja, ka “Baltijas mediju alianse” nodarbojas arī ar dažādu Krievijas TV kanālu retranslēšanu. “Baltijas mediju alianses” mājas lapā internetā arī bija norādīts, ka uzņēmuma sadarbības partneris ir “Massmedia Mobilā televīzija”.
