Nesteidzas ierobežot aizdomīgo “televīziju” 3
Pagājušā gada sākumā “Latvijas Avīze” rakstīja par maldinošu informāciju, kas tika izplatīta sabiedriskajā transportā uzstādītajos monitoros. Tradicionālās televīzijas un radio šādos gadījumus varētu iekļūt nopietnās nepatikšanās, jo šie mediji pakļaujas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam un to darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Savukārt “busiņu monitori” darbojas tā sauktajā pelēkajā zonā, proti, likumi viņu darbību tiešā veidā neregulē, saturu neviena institūcija īsti neuzrauga un tā veidotāji nemaz īsti nav zināmi. Tādēļ pastāv risks, ka tajos varētu parādīties arī vēl melīgāka vai bīstamāka “informācija”. Pirms gada politiķi un ierēdņi solīja radīt tiesiskus rāmjus arī šiem “busiņu monitoriem”, bet tas palicis tikai runāšanas līmenī.
Pagājušā gada maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti kopā ar ekspertiem no NEPLP, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA), Latvijas Reklāmas asociācijas un citām organizācijām secināja, ka šai nozarei nepieciešams radīt regulējumu. “Attīstoties modernajām tehnoloģijām, arvien populārāki kļūst tā sauktie šūnas mediji. Tie darbojas salīdzinoši ierobežotā teritorijā, piemēram, autobusos, vilcienos, lidmašīnās, lielveikalos, bet sniedz informāciju pietiekami plašai auditorijai. Tādēļ uz tiem būtu jāattiecina tās pašas prasības un ierobežojumi, kas uz pārējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem,” toreiz deputātiem teica LEKA vadītājs Ilmārs Muuls.
Savukārt Kultūras ministrijas pārstāvji informēja, ka ministrija esot sākusi darbu pie jauna mediju tiesiskā regulējuma izstrādes, kurā tiks ņemtas vērā gan jaunās plašsaziņas līdzekļu platformas, gan sociālie mediji. Toreiz ierēdņi solīja, ka šāds regulējums varētu tikt pabeigts dažu mēnešu laikā.
Kopš šīs sēdes pagājis jau vairāk nekā gads, tagad “busiņu monitoros” jau pilnā sparā griežas partijas “Saskaņa” priekšvēlēšanu reklāmas klipi, bet nekas neliecina, ka iestādes būtu tuvāk solītā regulējuma ieviešanai. Satiksmes ministrija sarīkojusi pāris sanāksmes. Arī tajās secināts, ka monitori uzskatāmi par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un, iespējams, to operatoriem nākotnē varētu būt nepieciešamas apraides atļaujas, bet šis jautājums esot jāregulē jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, pie kura izstrādes joprojām strādā Kultūras ministrija.
Ministrija strādā pie regulējuma
KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne informēja, ka pašlaik ministrijā notiekot darbs gan pie vispārējā mediju regulējuma (tā sauktā jumta likuma), gan jauna Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma. “Šajā kontekstā diskutēsim gan par sabiedriskā transporta monitoriem, gan citām jaunajām mediju platformām un tehnoloģijām, kas ienāk tirgū,” teica Grišāne. Tomēr viņa neņēmās prognozēt, kad šie likumi varētu sasniegt Ministru kabinetu un parlamentu. Visticamāk, tie netiks pieņemti šā Saeimas sasaukuma laikā un, iespējams, pat ne šogad. KM pārstāve arī norādīja, ka ar valsts varu iejaukties privāta medija saturā būtu apšaubāma prakse. Viņa uzsvēra, ka arī pašreiz spēkā esošie likumi ļauj tiesībsargājošajām iestādēm vērsties pret “busiņu monitoru” operatoriem, ja tiek fiksēti nopietnāki pārkāpumi, piemēram, naida kurināšana, aicinājumi uz vardarbību vai priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ignorēšana. “Kas attiecas uz satura kvalitātes un ētikas jautājumiem, tad šeit drīzāk būtu jāiejaucas nevis valstij ar likuma spēku, bet gan nozarei jāveic pašregulēšana. Šādam nolūkam pašlaik tiek strādāts pie mediju ombuda izveides, un tas gan varētu sākt
darboties jau šogad,” teica Grišāne.
