LPA nesteidz atbalstīt apriņķus un “paņem pauzi” līdz augusta vidum 0
Vērtējot zinātnieku grupas sagatavoto piedāvājumu pašvaldību reformu sākt ar otrā līmeņa – apriņķu – veidošanu, Lielo pilsētu asociācija ir nolēmusi līdz augusta vidum “paņemt pauzi”, “Latvijas Avīzi” šo pirmdien informēja Lielo pilsētu asociācijas (LPA) izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS). No viņa sacītā izriet, ka pašvaldību vadītāju viedokļi “par detaļām” ir atšķirīgi.
Taču LPA vēlas sagatavot vienotu pozīciju un ar vērtējumu nesteigties.
Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) “Latvijas Avīzei” sacīja, ka viņš personīgi neatbalsta vēl viena pārvaldības līmeņa veidošanu, kas tikai palielināšot birokrātiju.
“Tas būtu nepareizi un dārgi,” uzskata J. Baiks. Viņš norādīja, ka tādā gadījumā samazināsies novadu pašvaldību funkcijas un “būs kā padomju laikos, kad rajons visu izlēma”. J. Baiks atbalsta valdības sagatavoto modeli ar aptuveni 35 pašvaldībām. Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA), kurš ir atvaļinājumā un sanāksmē nepiedalījās, “LA” teica, ka arī nevarot piekrist piedāvājumam, par kuru būtu ļoti daudz jautājumu. Viņaprāt, reforma ir jāveic soli pa solim, un jāsāk ar pirmo līmeni.
Bijušajā Liepājas rajonā varētu būt divas pašvaldības – Liepājas pilsēta un pārējo astoņu pašvaldību veidotais novads, uzskata J. Vilnītis. Liepājas mēra vietnieks Uldis Sesks (Liepājas partija), kurš pārstāvēja pilsētu sēdē, “LA” atzina, ka viņam interesants šķitis tas, ka zinātnieki ir paskatījušies uz Latviju no teritorijas attīstības un pārvaldības skatpunkta, kas ir plašāks.
“Ir virkne teritoriju, kas paliek tukšākas, bet no to uzkraušanas citai pašvaldībai pēc būtības nekas nemainīsies,” piebilda U. Sesks.
Piesaka alternatīvu piedāvājumu
Līdzās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumam turpināt administratīvi teritoriālo reformu un tagadējo 119 pašvaldību vietā izveidot no 35 līdz 40 novadiem, ir aizsākta diskusija arī par reģionālo reformu. Publiskajā saziņā gan abas reformas tiek jauktas, uz ko norādīja arī LPA izpilddirektors V. Valainis. Viņš pagājušajā nedēļā preses konferencē uzsvēra, ka ar reģionālo reformu ir domāta otrā līmeņa – apriņķa – pašvaldību veidošana.
Andra Miglava vadītā zinātnieku grupa ir sagatavojusi alternatīvu piedāvājumu.
Zinātnieki aicina veikt kompleksu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, iesakot veidot piecus vai astoņus apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām, kā arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu. Tas nozīmē, ka ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa dalītu gan pēc dzīvesvietas, gan pēc darba vietas, jo pašvaldībām esot jārūpējas par cilvēkiem, kas dzīvo tās teritorijā, bet vienlaikus tām jābūt motivētām radīt jaunas darba vietas.
Vadošais pētnieks A. Miglavs preses konferencē uzsvēra, ka pārmaiņu mērogi pārsniedz kādas vienas pašvaldības robežas, tāpēc ir jārunā par trīs pārvaldības līmeņiem – valstiskā, reģionālā un vietējo pašvaldību pārvaldība.
Apriņķu kompetencē būtu, piemēram, izglītības sistēma, veselības aprūpe, sociālie jautājumi, ceļu tīklu sakārtošana, transporta sistēmas organizēšana.
Šīm funkcijām līdzi nāktu arī finansējums. Pētnieku grupas pārstāvis Māris Pūķis, kurš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks, paskaidroja, ka ir divi varianti – veidot astoņus apriņķus ap lielajām pilsētām vai piecas reģionālās pašvaldības uz tagadējo plānošanas reģionu bāzes. Viņaprāt, apriņķiem būtu nepieciešama vēlēta vadība, kas uzņemas arī atbildību.
Plānošanas reģioni labvēlīgāki
Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji zinātnieku priekšlikumus jau ir apsprieduši un attieksme ir tiem labvēlīga, “LA” pastāstīja reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Rundāles novada vadītājs Aivars Okmanis (NA). Par apriņķu skaitu pašlaik vēl diskutēts neesot, taču viņš personīgi domā, ka to veidošana ap lielajām pilsētām būtu labāka. Piemēram, Zemgalē visas aktivitātes notiekot ap diviem lielajiem attīstības centriem – Jelgavu un Jēkabpili.
A. Okmanis dotu priekšroku vēlētām apriņķa pašvaldībām, kas būtu dārgāk, bet efektīvāk, jo tad vadība būtu arī politiski atbildīga.
Ja apriņķa vadības vadītāju ieceltu valdība, tad otrā līmeņa pašvaldības būtu vairāk atkarīgas no centrālajā varā pārstāvēto partiju uzstādījumiem.
Pētījuma autori piedāvā reģionālo pašvaldību ietvaros novadiem brīvprātīgi apvienoties, ja kāds to vēlas. Uz vaicāto, vai tādā gadījumā kāds vispār gribēs apvienoties, A. Okmanis atbildēja, norādot, ka, īstenojot šo reformu, samazinātos novadu pašvaldību funkcijas un arī finansējums. Viņš pieļāva, ka Rundāles un Bauskas novadi varētu tādā gadījumā diskutēt par apvienošanos.
Jelgavas domes priekšsēdis Andris Rāviņš (ZZS) uzskata, ka tiem nelielajiem novadiem, kuri vairs neatbilst likuma prasībām, ir jāapvienojas. Pašvaldības vadītājs “LA” atgādināja, ka par apriņķiem ir runāts jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Viņaprāt, tos varētu veidot ap lielajām pilsētām, taču esot jāatrod veids, kādā notiek lēmumu pieņemšana. Viņš iebilstu pret vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām, bet nevarot arī pieļaut, ka to vadība ir “valsts garā roka, jo visā Eiropā domā par decentralizāciju”.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) nevēlējās komentēt ne VARAM sagatavoto reformas projektu, ne alternatīvo pētnieku piedāvājumu, “kas ir nebūtiski”.
Ja tiek veiktas pārmaiņas, tad pašvaldības vadība un iedzīvotāji vispirms vēloties saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem.
“Mūs interesē, vai saglabāsies esošie siltumenerģijas tarifi, komunālie maksājumi, atkritumu apsaimniekošanas tarifi. Mums ir izdevies panākt, ka tie ir zemākie Latvijā,” apgalvoja Daugavpils mērs. Otrs svarīgs jautājums ir, kāds būs pašvaldību finansēšanas modelis, bet trešais – kāda būs vēlēšanu procedūra. Ja tā nemainās, tad teritorijām ar mazāku iedzīvotāju skaitu nebūs nodrošināta pārstāvība pašvaldības domē. A. Elksniņš uzskata, ka ir jāievieš mažoritārā vēlēšanu sistēma, bet pašvaldības vadītājs jāievēl tiešās vēlēšanās, dodot iespēju vēlētājiem izdarīt šo izvēli.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) iepriekš bija solījis, ka pašvaldību vēlēšanu sistēmā tiks veiktas izmaiņas, piedāvājot palielināt deputātu skaitu. Taču par mažoritāro sistēmu, kas ir viens no priekšlikumiem, ko VARAM saņēmusi no iedzīvotājiem, ministrs bija skeptisks. J. Pūce arī ir norādījis, ka valdība gatavo savu pozīciju par iespēju veidot otrā līmeņa – reģionālās pašvaldības –, taču viņš noraidoši ir izteicies par to, ka tās varētu būt vēlētas, sliecoties atklāt diskusiju par plānošanas reģionu lomas palielināšanu.
