“Neste”, rūpējoties par klimatu, pārdod bāzes eļļu biznesu “Chevron Corporation” 18
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mērķi ir kopīgi
Somu “Neste”, kas darbojas 14 valstīs un ražo, pārstrādā un tirgo naftas produktus, piedāvā inženierpakalpojumus, kā arī licencē ražošanas tehnoloģijas, šonedēļ paziņoja, ka pārdod bāzes eļļu biznesu vienai no lielākajām enerģijas kompānijām pasaulē “Chevron Corporation”. Galvenais iemesls darījumam ir tas, ka uzņēmumam vajag līdzekļus atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībai.
AER attīstība ir arī starptautiskās klimata aktīvistu kustības “Extinction Rebellion” (“Dumpis pret izmiršanu”) mērķis. Tā vēlas panākt, lai Somijas valdība deklarētu klimata ārkārtas stāvokli un pieņemtu saistošus likumus, lai kļūtu par klimatneitrālu valsti jau 2025. gadā. “Dumpja pret izmiršanu” protesti galvaspilsētā notiek kopš 29. septembra un turpinājās līdz 8. oktobrim.
Sestdien, 2. oktobrī, Somijas policija apcietināja 142 personas, kuras neievēroja rīkojumu atbrīvot Helsinku centrālo Mannerheima ielu pie parlamenta ēkas. Protestā todien piedalījās 400–500 ekodumpinieki.
Kā ziņojām vasarā, Mannerheima iela ir iecienīta satiksmes bloķēšanas vieta ne tikai klimata aktīvistiem, bet arī kūdras ražotājiem, kuri aprīļa beigās pilsētas centru pieblīvēja ar vairāk nekā simt piekrautām smagajām kūdras transporta mašīnām un prasīja atzīt kūdru par atjaunojamo enerģijas resursu. Atgādināsim, ka Somijā kūdra tiek izmantota galvenokārt kurināšanai.
Pandoras enerģija
Somijai nav dabasgāzes, naftas vai akmeņogļu, un tādēļ valstī patērētie fosilie energoresursi nāk no ārvalstīm. 2019. gadā Somijā patērēja fosilos energoresursus 35%, koksni 28%, atomenerģiju 18%, ūdens, vēja un saules enerģiju 10%, importēto elektrību 5% un kūdru 4%. Somijā darbojas četri atomreaktori, kam degvielu piegādā Vācija, Krievija un Zviedrija.
Tātad Somija ir atkarīga no ievestas naftas, gāzes, kodoldegvielas un elektrības, bet vislielākais enerģijas resursu piegādātājs ir Krievija ar 60–65%. Piemēram, 90% jēlnaftas nāk no Krievijas. Dabasgāze tiek ievesta Somijā tikai no Krievijas pa gāzesvadu no Vīborgas uz Imatru. To nav kur uzglabāt, un rezervju pietiek vien dažām dienām.
Šonedēļ publiskotais no finanšu pakalpojumu kompānijām noplūdināto dokumentu pētījums “Pandoras dokumenti”, kuru koordinējis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs, atklāj ārzonu firmās paslēptos līdzekļus. Somijā īpaši tiek izcelts Krievijas prezidenta Putina aprindām tuvu stāvošais Somijas pilsonis Genadijs Timčenko, kurš ar anonīmo nodokļu paradīžu uzņēmumu palīdzību ticis pie vairāk nekā miljarda eiro, par kuriem iegādājies būtisku Krievijas otrā lielākā gāzes uzņēmuma “Novatek” daļu. Tas ir licis somiem sarosīties un kārtējo reizi pārskatīt attiecības ar kaimiņvalsti Krieviju.
Somijas un visas Eiropas Savienības enerģētiskā atkarība no Krievijas tika izgaismota “Pandoras dokumentos”, izceļot Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu saistību ar nodokļu paradīzēm un enerģētikas jomas uzņēmumiem. No enerģētikas iegūtie līdzekļi Krievijā tiek izmantoti varas nostiprināšanai un, piemēram, Krieviju atbalstošu kustību finansēšanai visā Eiropā.
Somija jau vairāk nekā 40 gadus saņem gāzi no Krievijas un ir atkarīga arī no krievu naftas resursiem. Savukārt Krievijai eksporta nauda ir vajadzīga kā ēst. Bijušais Somijas premjers Mati Vanhanens intervijā nacionālajam ziņu dienestam YLE izteica minējumu, ka Krievijas situācija jūtami pasliktināsies, pasaulei atbrīvojoties no fosilajiem energoresursiem.
Bijušais iekšlietu ministrs no Nacionālās koalīcijas partijas Kai Mikenens savukārt uzskata, ka atkarība no Krievijas naftas un gāzes izbeigsies 15 gadu laikā, Somijai kļūstot par oglekļa dioksīda izmešu neitrālu valsti. Somijas Zaļo partijas deputāte Īrisa Suomela uzsvēra, ka pieprasījums pēc resursiem rada vilinājumu izmantot tos spiediena izdarīšanai. “Krievijas vadība tuvākajos gadu desmitos var nebūt stabila,” Suomela atgādina.
Ko liksim vietā?
Somijas galvaspilsēta Helsinki plāno tapt klimatneitrāla jau 2030. gadā, tātad piecus gadus agrāk, nekā plānots. Tas nozīmē, ka izmeši pilsētas teritorijā samazināsies par 80% salīdzinājumā ar 1990. gadu.
Visvairāk enerģijas tiek patērēts apkurei, un jau šobrīd Helsinku apsildīšanai tiek izmantots arī pāri palikušais siltums, piemēram, novadot notekūdeņu siltumu centrālapkurei. Helsinku pilsētas klimata nodaļas vadītāja Kaisa Rēta Koskinena uzskata, ka Somijas valsts un visas ES politika palīdzēs sasniegt uzstādītos mērķus, jo fosilo energoresursu nodokļi un emisijas kvotu cenas sadārdzina dabasgāzes un akmeņogļu izmantošanu, liekot lūkoties citā virzienā.
Helsinku elektrokompānija “Helen” plāno sasniegt 80% samazinājumu, slēdzot abas akmeņogļu elektrostacijas. Vietā uzņēmums būvē koksni izmantojošu elektrostaciju un pēta divu lielu enerģijas avotu izmantošanas iespējas. Viens no tiem būtu Porvo pilsētas naftas pārstrādes zonas pārpalikušais siltums, bet otrs – jūras ūdens dziļo slāņu siltums.
Tiek lēsts, ka naftas pārstrādes procesos pāri palikušais siltums apsildītu ceturto daļu metropoles reģiona. Papildus lielajiem risinājumiem plānos ir arī daudzi mazāki – ģeotermiskās enerģijas, kā arī datu apstrādes centru un citu pilsētas pārpalikuma siltuma avotu izmantošana.
Lai oglekļa neitralitātes mērķi valsts un pašvaldību politiķiem neaizmirstos, par to rūpējas “Dumpja pret izmiršanu” arvien pieaugošais atbalstītāju pulks, kurā saviem bērniem pievienojas arī vecāki un vecvecāki, kas ir gatavi samaksāt policijas ciet saņemtajiem jauniešiem uzliktos naudas sodus par pretošanos policijai.
