Pie Uzvaras pieminekļa Rīgā, 09.05.2018.
Pie Uzvaras pieminekļa Rīgā, 09.05.2018.
Foto: LETA

“Ukrainas piemērs rāda, ka tikai vienotībā ir spēks.” Latvijas sporta žurnālistu aicinājums sporta sabiedrībai 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijas sporta žurnālistu aicinājums sporta sabiedrībai

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varbūt kāds pilsonis par to naudu māju uzcēla…” ļaudis diskutē, vai 150 000 eiro par “Dimdiņu” zīmola maiņu nav pārmaksāts
Lasīt citas ziņas

Latvijā 9. maijs vienmēr dalījis sabiedrību – krievvalodīgajiem tā ir ne tikai piemiņas diena, bet daudziem arī svinību diena, kas tieši vai netieši, bet slavina karu un šausminošos Otrā pasaules kara notikumus. Latvieši uz to vienmēr raudzījušies diametrāli pretēji, tie nekad nav bijuši svētki, bet gan sāpīgs atgādinājums par okupāciju. Jo lielāks balagāns bijis pie pieminekļa Rīgā, Uzvaras parkā, jo nepatīkamākas iekšējās sajūtas.

Diemžēl Krievijas nežēlīgais karš pret Ukrainu 9. maiju padarījis par īpaši aktuālu jautājumu arī Latvijā, vēl vairāk šķeļot mūsu sabiedrību. Latvijas sporta žurnālisti aicina mūsu sportistus, kuru dzimtā valoda ir krievu, vērsties pie tautiešiem, lai mainītu šo situāciju, lai sāktu attālināties no Kremļa šovinistiskajām svinību tradīcijām.

CITI ŠOBRĪD LASA
Kara upuri nenoliedzami pelnījuši, lai viņus piemin tuvinieki, taču to var darīt tā, kā pienākas šai lielajai traģēdijai – ar klusu piemiņas brīdi –,

un darīt to kopīgi ar pārējo Eiropu – 8. maijā, kas Latvijā, galu galā, arī ir oficiālā Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Vislabāk – tuvinieku atdusas vietā. Ja tādas nav, vienmēr var atrast citu veidu. Katrs neatnākušais cilvēks un katrs nenoliktais zieds pie okupācijas pieminekļa būs solis uz vienotāku Latviju.

Protams, dziļās 9. maija svinēšanas tradīcijas nebūs iespējams mainīt vienā dienā un vienā gadā, bet, tikai sperot pirmos soļus, var cerēt, ka pēc desmit divdesmit gadiem šis jautājums vairs nešķels Latvijas sabiedrību. Un šie soļi jāveic tagad.

Mums ir jābūt vienotiem, Ukrainas piemērs rāda, ka tikai vienotībā ir spēks. Tāpat tas rāda, ka Krievijas raķetes nevienu nešķiro pēc tautības.

Ikviens no mums ar savu izvēli un rīcību var atņemt Kremlim argumentus par “tautiešu aizstāvēšanu”.

Tāpēc mēs, sporta žurnālisti, aicinām sportistus un sporta funkcionārus vērsties pie krievvalodīgās auditorijas, ierunāt savas pārdomas krievu valodā, aicinot nesvinēt 9. maiju, nedoties pie okupācijas pieminekļa, bet gan darīt to 8. maijā, kā piemiņas pasākumos pieklājas.

Pasaules politiskā un sportiskā dzīve krasi mainījās 24. februāra rītā. Paplašinātais karš Ukrainā rit jau otro mēnesi, tas neatgriezeniski mainījis daudzu miljonu ukraiņu dzīvi. Aicinām Latvijas sportistus un visu Latvijas sporta sabiedrību nesēdēt malā jautājumā par Krievijas agresiju Ukrainā.

Sportisti ir ievērojama sabiedrības daļa, kuras viedoklis allaž ir bijis uzklausīts un ņemts vērā. Tāpēc aicinām sportistus publiskā telpā aktīvi paust nosodījumu Krievijas agresijai, vērsties pie saviem kolēģiem Krievijā neklusēt un apturēt agresora darbību Ukrainā.

Reklāma
Reklāma

Ukrainas karodziņš sociālajos tīklos vai ieraksts “Stop the war” ir atbalstāms, tomēr sportistu publiski paustajam viedoklim sociālajos tīklos vai medijos ir daudz lielāks spēks. Esam drosmīgi un nestāvam malā!

Latvijas sporta žurnālistu vārdā – Ilmārs Stūriška (“Latvijas Avīze”); līdz vakardienai šo vēstuli bija parakstījuši vairāk nekā 50 žurnālistu, redaktoru.

SAISTĪTIE RAKSTI