Nestabilā stabilitāte? Valdība apstiprinājusi Latvijas Stabilitātes programmu 2022.–2025. gadam 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan varētu šķist, ka šobrīd stabilitātes nav pilnīgi nevienā jautājumā, valdība ir citādās domās un apstiprinājusi Latvijas Stabilitātes programmu 2022.–2025. gadam.
Šī programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.
Ņemot vērā jaunos apstākļus, Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji – pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā jau tiek ņemta vērā kara ietekme.
Atbilstoši marta scenārijam IKP šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei paātrinoties līdz 2,5% 2023. gadā, kas ir attiecīgi par 1,9 un 1,4 procentpunktiem zemāk, nekā prognozēts februāra scenārijā. Savukārt 2024. un 2025. gadā IKP pieaugums prognozēts attiecīgi 3,3% un 3,4% apmērā.
Scenārijā tiek prognozēts, ka patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā sasniegs 8,5%, ko galvenokārt ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums, taču spiediens uz patēriņa cenu būs vērojams arī pārējās preču un pakalpojumu grupās. Finanšu ministrija vērtē, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā bija 7,2% no IKP, par 2,1 procentpunktu mazāk, nekā tika prognozēts 2021. gada rudenī. Šogad ar nemainīgu politiku tas samazināsies līdz 6,5% no IKP, bet turpmākajos gados samazināsies straujāk un 2023.–2025. gada periodā attiecīgi būs 2,4% no IKP, 1,8% no IKP un 0,9% no IKP.
To, ka šīs prognozes tapušas ļoti mainīgos un grūti prognozējamos apstākļos, nekavējas norādīt arī budžeta kontroles iestāde, proti, Fiskālās disciplīnas padome. Nenoteiktība ir tik augsta, ka rudenī programmu var nākties pārstrādāt, norāda FDP. FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādījusi, ka Stabilitātes programma ir tapusi laikā, kad Krievijas karš Ukrainā kardināli mainījis valdības prioritātes.
Priekšplānā izvirzījusies cenu pieauguma seku mazināšana, jauniem apstākļiem pakārtota enerģētikas politika, aizsardzības stiprināšana un ekonomikas izaugsmes stimulēšana. “Ambiciozās prioritātes prasīs apjomīgas valsts investīcijas un efektīvu atbalstu. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka valsts parāds jau ir pietiekami liels un valsts maks nav bezgalīgs. Stabilitātes mērķi ir sasniedzami, tikai īstenojot atbildīgu fiskālo politiku,” pauž Šteinbuka.
Domājot par šogad plānoto atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 krīzi un energoresursu cenu kāpumu, kas paredzēts vairāk nekā miljarda eiro apmērā jeb 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), FDP norāda – pastāv liela varbūtība, ka šīs programmas būs jāpapildina un, saistībā ar Ukrainas bēgļu ierašanos Latvijā, arī jāizveido jaunas.
