Agris Liepiņš: Gadiem ilgi tautas kalpi uzskatīja, ka ārstiem var nemaksāt 6
Agris Liepiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visiem zināms ir teiciens – nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer. Ar prieku vēroju politiķu retoriku plašsaziņas līdzekļos, un man izskatās, ka šis brīdis ir pienācis.
Gadiem ilgi tautas kalpi uzskatīja, ka ārstiem var nemaksāt, ka mediķu, it sevišķi zemākā līmeņa personāla – māsiņu, sanitāru – darbs ir mazvērtīgāks par viņu tukšo pļāpāšanu.
Deputāti, aci nepamirkšķinot, ar likumu noteica, ka algas ārstiem jāpalielina, bet vēlāk sasolīto pārvērta par joku, jo naudas nav un tuvākajā laikā nebūs. Medicīnas darbinieki var doties peļņā uz ārvalstīm, Latvijas valsts bez viņiem var iztikt.
Tagad no politiķu mutēm dzirdam pilnīgi citu dziesmu – mediķi ir varoņi baltos halātos, cīnītāji pandēmijas frontes pirmajās līnijās! Tiek organizētas ziedojumu akcijas mediķu pabarošanai un teikti pateicības vārdi.
Pelnīti, protams, bet vai no sirds nākuši? Vai, pandēmijas ligai pierimstot, deputātu ģīmjos atkal neatgriezīsies pārākuma smīns?
Šobrīd saņemtas pirmās Covid-19 vakcīnas un sākusies iedzīvotāju vakcinācija. Attieksme ir dažāda, un arī šoreiz politiķiem vajadzētu izdarīt secinājumus.
Pirmkārt, par to, ka dzīvošana dažādās informatīvajās telpās ir drauds valsts nacionālajai drošībai. Izrādās – pat vakcīna var būt politiska! Kāds pētījums uzrādīja kuriozu ainu – pret potēšanos visskeptiskākie ir “Saskaņas” atbalstītāji un Krievijas informatīvās telpas produktus patērējošie Latvijas iedzīvotāji!
Jo viņiem skaidrots, ka Eiropas vakcīnām nevar uzticēties, ka tās nav pārbaudītas, tām ir postošas blaknes un vispār amerikāņu un Eiropas zinātnieku izstrādātie medikamenti ir daļa no vispasaules sazvērestības plāna ar mērķi nokodēt iedzīvotājus. Vajagot Krievijas izstrādātas vakcīnas.
Ar varu piespiest potēties nevienu nevar.
Ja liela daļa iedzīvotāju atsakās vakcinēties, vēlme panākt pūļa imunitāti ir stipri apgrūtināta, un tauta staigās kā pa naža asmeni – svaru kausi var nosvērties kā uz vienu, tā otru pusi. Kā panākt iedzīvotāju uzticību valsts iepirktajām vakcīnām?
Lai politiķi rāda piemēru un paši vakcinējas! Lai dara to publiski, televizoru ekrānu priekšā! Lai dzer no tautai paredzētā kausa un pierāda, ka tajā nav indes! Manuprāt, tā ir kārtējā sazvērestības teoriju piekritēju pozīcija. Ja reiz ir tik liela neticība vakcīnām, tad kurš gan varēs pārliecināties – iedūra tam deputātam poti vai varbūt cukurūdeni?
Tautas kalpi gan varētu radušos stāvokli izmantot sev par labu un pirms laika tikt pie potes, kaut paši nav visvairāk apdraudēto un ātrāk sapotējamo sarakstā. Tauta taču pieprasa, lai viņi vakcinējas! Šajos grūtajos pandēmijas laikos deputāti ir kopā ar tautu kā cimds ar roku! Es tomēr gribu teikt, ka deputātiem savu atbildību pret vēlētājiem vajadzētu izrādīt citādi – atteikties no potes, kamēr citi nav sapotēti.
Jo arī kuģa kapteinis pēdējais nokāpj no kuģa. Kapteinis par savu drošību rūpējas pēdējais, viņa augstākais pienākums ir visupirms raudzīties, lai apkalpe būtu drošībā.
Deputāti varētu iet citu ceļu. Uzvilkt spectērpus un dienu divas nostrādāt slimnīcā. Ņemot vērā, ka viņiem nav medicīniskās izglītības, tautas kalpi veiktu visvienkāršākos apkopes darbus – iznestu vienreizējās lietošanas traukus no Covid-19 slimnieku palātām, savāktu palagus vai izslaucītu grīdu ar dezinfekcijas šķīdumu.
Tādu rīcību varētu uzskatīt par daļēju vainas izpirkšanas aktu, jo tieši deputātu agrāk pieņemto likumu dēļ Latvijas slimnīcās trūkst māsiņu.
Jo tautas kalpu tukšpaurība ir novedusi pie tā, ka slimnīcām jāaicina atgriezties darbā pensionētas medmāsas, kuras, cita starpā, ir bacilim visvairāk pakļauto iedzīvotāju grupā.
Kāpēc gan nelūgt deputātus padzerties no akas, kuru paši piespļāvuši? Interesanta būtu reakcija, ja šādu priekšlikumu izskatītu. Pēkšņi atskanētu saucieni – kas tās par absurdām un destruktīvām idejām, tā rīkojoties, var sanākt, ka apdraudēts tiks viss augstākais valsts pārvaldes aparāts un valsts var sabrukt! Taisnība vien ir – mājsēdes laikā galvā nāk pavisam glupas idejas.
