Nešpetnie kustonīši – utis! 0
Bērni it bieži spēlējas, galvas kopā sabāzuši, tāpēc ciešajā saskarē no viena uz otru migrē arī… utis. Ko pēc tam vecākiem iesākt?
Ne tikai galvā
Galvas utis ir bālgani asinssūcēji. Tie ir sezama sēkliņas izmērā – tikai 2 – 4 mm gari, bez spārniem, taču ar labi attīstītām āķveidīgām kājām, ar kurām spēj ļoti cieši aptvert matu un tam pieķerties.
Šie kukaiņi mitinās cilvēka matos, bet, intensīvi vairojoties, izplatās arī citā ķermeņa augšdaļas apmatojumā – uzacīs, skropstās, bārdā u.c.
Utu dzīves ilgums ir nepilns mēnesis, un šajā laikā mātīte izdēj 150 – 300 bāli sudrabotu, apmēram 1 mm garu oliņu, ko dēvē par gnīdām.
Ar speciālu sekrētu mātīte tās ļoti cieši piestiprina matu stiebriem tuvu pie galvas ādas. Oliņu attīstība ilgst aptuveni nedēļu, tas izšķiļas jaunās utis jeb nimfas, kas izaug vidēji 2 – 3 nedēļās. Tās līdzīgas pieaugušām utīm, taču ir mazākas. Nimfas kļūst pieaugušas 9 – 12 dienās.
Jaunajām utīm, lai izdzīvotu, 24 stundu laikā ir jāsameklē iespēja sūkt asinis, pretējā gadījumā tās iet bojā.
Utis un gnīdas viegli konstatēt tuvu galvas ādai – vietās, kur mati ir visbiezākie, jo tās vairās no gaismas. Biežāk par pieaugušām utīm sastopamas galvas ādas tuvumā esošās gnīdas. Pēc tā, cik tālu no ādas uz mata tās atrodas, var aprēķināt inficēšanās laiku.
Sakasīta āda
Bērni reti kad sūdzas par utīm, tādēļ inficēšanās sākums ir grūti konstatējams. Parasti ievēro galvas ādas niezi, bet tad jau matos ir gan utis, gan nimfas! Tās nav tik viegli pamanīt, jo ir visai kustīgas – nimfas sausos matos minūtē noskrien pat vairāk nekā 20 cm!
Tomēr ir dažas pazīmes, kas liecina par šo kukainīšu invāziju. Galvenā ir pastāvīga un spēcīga galvas un kakla mugurējās daļas ādas nieze, tad nāk sakasījumi aiz ausīm – ādas apsārtums un pat uztūkums vai arī sabiezējums ar ūdeņainiem izdalījumiem. Utis var sekmēt arī limfmezglu palielināšanos uz kakla un aiz ausīm.
Galvas āda bieži vien sāk niezēt tikai vairākas nedēļas pēc inficēšanās, tādēļ ilgu laiku tā paliek neatklāta.
Pašķirot matus uz sāniem un rūpīgāk ieskatoties, var pamanīt pie tiem pieķērušās gnīdas. Reizēm gan mazie, baltie krikumiņi pie mata saknes rada nepareizu priekšstatu par blaugzām, ko nevar izmazgāt. Turpat ir jābūt arī utīm. Šo stāvokli sauc par pedikulozi.
Blaugznas no gnīdām atšķiras ar savu balto krāsu un nevienmērīgo formu.
Ar utīm var inficēties jebkurš cilvēks, arī īpaši tīrīgs. Šie parazīti savus saimniekus maina galvenokārt tieša galvu kontakta laikā.
Cīņa ar sekām
Mūsdienās vairs nav nepieciešami dīvaini tautas līdzekļi, lai atbrīvotos no utīm.Taču laika gaitā arī tās ir kļuvušas stiprākas un viltīgākas – medikamenti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem palīdzēja, vairs nav pietiekami efektīvi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ utu izplatīšanās ik pa laikam kļūst aktuāla. Otru noraksta uz globālās sasilšanas rēķina, jo siltu ziemu, maza sniega daudzuma un bieža lietus dēļ bērni daudz vairāk laika pavada telpās, spēlēšanās ārā kļūst arvien retāka, un tas rada daudz piemērotākus apstākļus utu izplatībai.
Pašlaik ir pieejami dažādi speciālie šampūni, losjoni, krēmi un ziedes, kas paredzētas utu iznīcināšanai, taču lielākoties ar vienu lietošanas reizi ir par maz, jo bieži vien šie līdzekļi neiznīcina gnīdas, turklāt iedarbība uz cilvēka galvas ādu ir neviennozīmīga.
Viens no jaunākajiem preparātiem ir Nyda, kas iznīcina visas utu formas, matus apstrādājot tikai vienu reizi. Aktīvā viela ir dimetikons – silikoneļļa, kas, izsmidzināta matos, nonāk utu un gnīdu elpošanas sistēmā.
Tāpēc parazīti un to oliņas nosmok, kaut gan aerosols nesatur kaitīgos insekticīdus.
Atkārtotas inficēšanās gadījumā veļasmašīnā (vismaz 60 °C temperatūrā) ir jāmazgā drēbes – cepures, šalles, drēbes ar apkakli, gultasveļa, tātad viss, kas bijis kontaktā ar inficēto. Lietas, ko nevar izmazgāt, vismaz divas nedēļas jātur slēgtā plastmasas maisā vai arī jānes uz ķīmisko tīrītavu. Ķemmes un matu gumijas apstrādā augstā temperatūrā vai vienkārši izmet.
