Juris Lorencs: Nešpetnais radījums 4
Vācieši atkal runā par cūkām. Jūlija vidū divu Leipcigas bērnudārzu vecāki saņēma informatīvas vēstules, ka turpmāk no audzēkņu ēdienkartes tikšot izslēgti cūkgaļas produkti. Iemesls – arī bērnudārziem “esot jārespektē mainīgā pasaule”.
Aiz šiem aizplīvurotajiem vārdiem slēpjas fakts, ka ievērojama daļa no iestādi apmeklējošajiem bērniem nav vācieši, bet pieder musulmaņu kopienai un cūkgaļu neēd.
Rietumvācijā atteikšanās no cūkgaļas valsts un pašvaldību iestādēs (skolas, bērnudārzi utt.) notiek jau labu laiku bez lieka trokšņa, tas tiek pieņemts kā pašsaprotama realitāte. Tomēr valsts austrumos, bijušajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā, kur atrodas Leipciga, ne visi vēl ir gatavi respektēt jauno mainīgo pasauli. Dažu bērnu vecāki sāka skaļu protesta kampaņu pret cūkgaļas aizliegumu, tā pievēršot visas Vācijas uzmanību. Aizgāja tik tālu, ka policija “drošības pēc” pie abiem bērnudārziem izvietoja apsardzi.
Interesanti iepazīties ar diskusiju šim gadījumam īpaši izveidotajā “Twitter” kontā #Schweinefleisch. Daļa cilvēku demonstratīvi dalās ar šniceļu un cepešu attēliem, skan apgalvojumi – “cilvēks pēc dabas nav veģetārietis”. Dzirdamas arī politiskās notis: “Varētu vēl piekrist, ja lieta grozītos ap gaļu vispār. Bet strīds ir par cūkgaļu, tātad faktiski par reliģiju.” Kāds brīdina: “Drīz viņi ķersies klāt alum!”, cits rezignēti konstatē: “Policija apsargā bērnudārzus, kas atsakās no cūkgaļas. Mēs dzīvojam bankrotējušā laikā.” Un te loģisks kopsavilkums: “Kas no tā visa beigās iegūs? Cūkas!”
Patiešām, sivēns spējis sašķelt vācu tautu! Kas par nešpetnu radījumu!
Tomēr manu uzmanību visvairāk piesaistīja kaujinieciski ieraksti, kas vērsti pret gaļas ēšanu kā tādu: “Nedrīkst ēst jaukus, inteliģentus dzīvniekus”, “Bērnudārzos ir vieta tikai veģetārismam!” utt. Mēs dzīvojam dīvainā, postmodernā pasaulē, kur nevis tradicionāli politiski jautājumi, bet gan gaļa spēj sašķelt sabiedrību. 21. jūlijā Londonā Soho rajonā notiekošā vegānu festivālā notika skandalozs gadījums. Divi puiši – Deonisijs Hlebņikovs un Gatis Lagzdiņš – apmeklētāju acu priekšā demonstratīvi sākuši ēst jēlu gaļu, šajā gadījumā nodīrātu vāveri. Iejaukusies policija, abi akcijas dalībnieki aizturēti, viņiem uzlikts 400 mārciņu liels naudas sods par “sabiedriskās kārtības traucēšanu”. Divdesmit deviņus gadus vecais Londonā dzīvojošais latvietis Lagzdiņš ir viens no pasaules redzamākajiem aktīvistiem, kurš cīnās pret vegānismu. Viņa “Youtube” kanāliem ar nosaukumu “sv3rige” un “Goatis” kopā ir ap 110 000 abonentu.
Bet vegāni nepadodas! Viņu ideoloģija – nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus! Bet, tā kā liela daļa pasaules joprojām nav gatava atteikties no piena, sieriem, desām un karbonādēm, tiek apsvērti aplinkus ceļi. Nopietnākais trumpis – klimata pārmaiņas. Izrādās, lopkopība (piens, gaļa, olas) skādē klimatam tikpat lielā mērā kā satiksme. Tad kā ierobežot, piemēram, gaļas patēriņu? Atbilde jau atrasta – uzlikt “ekoloģisko nodokli”, kaut ko līdzīgu benzīna, alkohola un tabakas akcīzei. Šādu ierosinājumu izteikušas ne tikai vides aizsardzības organizācijas, bet pat Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra un Dānijas Ētikas padome, kas konsultē valdību un parlamentu.
Un tagad mazliet pafantazēsim – ja pasaulē pie varas reiz tiks zviedru skolniecei Grētai Tūnbergai līdzīgi ekoloģiskie fanātiķi (bet vismaz dažās Eiropas valstīs uz to jau iet), tad gaļas aprite pamazām tiks aizvien rūpīgāk kontrolēta – īpaši uzskaitīta, marķēta, aplikta ar akcīzi.
Piemēri nav tālu jāmeklē – cigaretes, alkohols. Varbūt pienāks brīdis, kad uz “nelikumīgu” gaļas ražošanu un lietošanu uzturā varas iestādes sāks raudzīties tāpat kā šodien uz kandžas dzīšanu mājās. Līdz 15 grādiem – lūdzu, bet tālāk – ne soli. Ka mājās varēs audzēt trušus un vistas, bet, lai nobarotu suķi vai jēru, tur jau būs jāpērk īpaša ekoloģiskā licence. Nav noslēpums, ka ne jau rūpes par cilvēka veselību ir iemesls, kāpēc varas iestādes gadsimtiem ilgi apkarojušas kandžas dzīšanu, bet gan akcīzes nodokļi. Nauda, kas iet gar degunu valsts kasei.
Un kā tiks aprēķināts nodoklis medījuma gaļai, kā tā tiks uzskaitīta? Kādas šausmas – pa mūsu mežiem skraida nešpetni četrkājaini radījumi, kuri ar katru izrušināto saknīti, ar katru apēsto ozolzīli palielina savu svaru, nekaunīgi ražo izmešus un tuvina pasauli klimata katastrofai…
Tas dīvainākais ir tas, ka daži cilvēki tā patiešām domā. Vai pasaule tiešām paliek traka? Bet varbūt mēs vairs netiekam tai līdzi?
