“Visa dzīve ar rindām pie ārstiem, niecīgajām pensijām, milzīgo birokrātiju un citiem apstākļiem ir tāda, ka vecajiem un slimajiem cilvēkiem ir pamatots iemesls kļūt nomāktiem, īgniem un reizēm arī kašķīgiem,” vērtē Evita Prane no biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (“LSK”) biroja “Aprūpe mājās”, kas arī sniedz mājas aprūpes pakalpojumu. “Ja mūsu darbinieki pieturētos pie noteikumiem, sūdzību būtu vēl vairāk,” piebilst Prane. “LKS” darbinieki arī novērojuši, ka klientiem dažkārt trūkst uzmanības, tāpēc viņus neapmierina, ja aprūpētājs ātri apdara darbus un dodas pie nākamā klienta. 1
Pakalpojuma sniedzējs un RSD, veicot klientu aptauju ne retāk kā reizi gadā, vērtē aprūpētāju darba kvalitāti, tāpat tas notiek, reaģējot uz klientu sūdzībām un priekšlikumiem. Ik pa laikam kāds nonāk arī mediju redzeslokā. RSD Sociālā darba nodaļas vadītājas vietniece Marina Fiļipova pauž, ka saņemtās sūdzības nedod pamatu aprūpētāju godprātības apšaubīšanai. “Aktuālākā problēma ir zemais atalgojums, ko saņem aprūpētāji, klientu nesamērīgās prasības un attieksme pret aprūpētājiem, jo tie uzskata aprūpētājus par apkalpojošo personālu,” piebilst Fiļipova.
Aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšana ir katras pašvaldības pienākums. Ja klients un viņa apgādnieki nespēj par to samaksāt, pakalpojumu pilnā vai daļējā apmērā finansē pašvaldība. Aprūpi var nodrošināt ģimenes locekļi. Tādā gadījumā pašvaldība atbalsta ģimenes locekļus psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli.