Nespējnieki kašķīgi, aprūpētāji – nevaļīgi. Aprūpe mājās tomēr arvien pieprasītāka 1
Nespējnieku aprūpe mājās kļūst aizvien pieprasītāka, bet šajā jomā darbinieku trūkst, ir liela kadru mainība, bet klientos nereti rūgst neapmierinātība ar saņemto pakalpojumu.
Kad pēc astoņu mēnešu sadarbības darbu pametusi kāda pensionāru ar invaliditāti pāra aprūpētāja, sākusies nejēdzību virkne, “Latvijas Avīzei” stāsta kāda rīdziniece. Aprūpētājas ieradušās neregulāri, kaut pēc aprūpes plāna bijis jābūt katru dienu, un nav brīdinājušas par neierašanos. Rīgas Sociālā dienesta (RSD) kliente cilvēcīgi saprot, ka, strādājot par tik mazu algu, neviens nevēlas censties, taču kaut cik cienīgi savu darbu vajadzētu paveikt. Lai gan kārtība, kā viss jādara, ir aprakstīta līgumos un aprūpes plānos, dzīvē tā nenotiekot. “Lai kāds man nodemonstrē, kā stundas laikā iespējams apmazgāt un saģērbt nevarīgu cilvēku, pagatavot ēst un uzkopt telpas!”
Zvanot vairākkārt gan Sociālajam dienestam, gan arī konkrētā pakalpojuma sniedzējam – SIA “Pirmais patronāžas serviss” (“PPS”), ar ko RSD slēgts līgums, nekādus uzlabojumus šim pensionāru pārim neesot izdevies panākt. Sociālais dienests aicinājis sazināties ar “PPS”, kas savukārt uz sūdzībām reaģējuši, sakot, ka uzņēmumā strādā labas darbinieces. Pēc vairākkārtējām sūdzībām ieradies “PPS” koordinators un piedāvājis mainīt aprūpētāju.
