Egils Līcītis: Pār Pasaules kausa čempionātu futbolā biezē korupcijas dūmu aizsegs 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules kausa izcīņā futbolā Katarā sākas izšķirošā kvalifikācijas kārta, lai no trīsdesmit divām komandām sešpadsmit tiktu tālāk, turpinot cīņu par čempionu titulu. Nereti mācas virsū grūtsirdība par izvēlēto augstākā līmeņa futbolmaču rezidenci, mazo arābu valstiņu tuksnešu malā.
Pār čempionātu biezē korupcijas dūmu aizsegs, ka tas nopirkts par eksportgāzes naudu. Šo informāciju gan nevar turēt par tīru zeltu, bet ārzemju prese ziņo par tūkstošiem bojāgājušo viesstrādnieku, kuri bija iesaistīti tuksnešu nogabalu pārvēršanā par apjumtu arēnu zaļiem stadioniem. Sirds sažņaudzas žēlumā, uzzinot par seksa minoritāšu cietsirdīgo diskrimināciju un liegumu septiņu Eiropas izlašu kapteiņiem valkāt varavīkšņainas lentes par solidaritātes zīmi.
Tālākās sensāciju medības par cilvēktiesību pārkāpumiem ik uz soļa patiesības meklētājiem gan nevedas, bet visvairāk sāp Katarā pasludinātais spriedums – nē dzesētam alum stadionos, kad miljoniem puslitru piegādātā “Budveiser” produkcija rūgst un bojājas +35 grādu tveicē, un alkohola trūkums organismā ir galvenais iemesls, kāpēc tribīnēs valstsvienību līdzjutēji ir negaidīti klusi. Ko padarīsi, šai zemē ir savi likumi. Kataras šeihi ir kurli pret mudinājumiem aizmest prom veco dzīvi. Nepareizas domas Rietumu žurnālistu galvās rodoties no “situācijas nepārzināšanas”.
Līdz ar to, kaut gan nāktos reizē ar planētas progresīvajiem cilvēkiem boikotēt futbolspēļu skatīšanos, tomēr vilinājums redzēt augstas klases pirmšķirīgu futeni, vēlme atvadīties no tamborētāja Mesi, diriģenta Modriča, golu virtuoza Suaresa, eksplozīvā Krištianu Ronaldu un citām rietošām zvaigznēm, kam ir pēdējais starts tāda līmeņa sacīkstēs, gūst virsroku, un pirksti mehāniski ieslēdz pultī LTV7 translāciju.
Uz zaļā zāliena notiek negaidītības, pārsteigumi un zili brīnumi. Daudzas spēles komentētāji noslēdz ar vārdiem – nespējam noticēt tam, kas noticis! Saūda Arābijas karalis pasludinājis neplānotu brīvdienu pēc savas valsts futbolistu uzvaras cīņā ar Argentīnas lielmeistaru izlasi, lai fani atgūtos pēc izēstām rafaello konfekšu kārbām un izdzertām tējām, un arābu bumbotāji par nākotni var neuztraukties.
Šis vienpadsmits apbērts ar zeltu, zīdu, dārglietām, dirhamiem, riāliem, kamieļiem, mājām un tumšacainām daiļavām – dienas zemes virsū vadīs kā paradīzē. Arī Marokas karalim jādomā par vērtīgām balvām, platīna kredītkartēm un tortēm “Cielaviņa”, par pavalstnieku, “Atlasa lauvu” skaisto dāvanu – aizejošās zelta paaudzes beļģu izlases pieveikšanu.
Mans futbola draugs Š. izteica domu, ka cēlonis muhamedāņu panākumiem pret baltajiem slēpjas neiecietībā pret grādīgā lietošanu, kurpretī argentīnieši iecienījuši “Malbec” vīnus un beļģi nepārspējami alus strēbšanā, bet šo rindu autors aizrādīja, ka angļu dzērāji sasita lupatās absolūto atturībnieku irāņu izlasi, turklāt beļģu rindās Allāha pielūdzēji sen ir pārsvarā pār kristiešiem.
Zālāju grauž visas čempionāta dalībkomandas. Futbolu tagad māk spēlēt arī papuasi un hokeja mekā Kanādā, nemaz nerunājot par Ganas “Melnajām zvaigznēm” un Tunisijas “Kartāgas ērgļiem”. Raibais futbola karuselis iegriezies jautrā režīmā. Jau ir pamatīgs vārtu birums un vārtsargu atsisti un noķerti mironīši.
Bijuši salauzti snuķi un sastieptas potītes. Trāpīti meistarstiķi, sitieni ar radiovadāmu precizitāti akurāt devītniekā, un bijusi bumbas akurāta ieripināšana aiz vārtu līnijas. Diez vai pasaules čempionātā sagaidāms jaudīgāks gols kā brazīlieša Rišarlisona lielgabalšāviens atsprākleniski, krišus, šķērītē. TV ekrānā pazibējis pa aizkustinošam skatam, ka tētis mierina sarūgtinātu velsiešu puisīti pēc zēna elku saņemtā nokauta zaļajā laukumā. Paldies pravietim Muhamedam, ka viņam pakļautā zemē nav spēkā māņticība, itin kā akvārijā dzīvojošs astoņkājis Karls vai tamlīdzīgs kustonis spētu uzminēt spēļu iznākumu.
Šajā kausa izcīņas mēnesī par Latvijas populārāko cilvēku kļūst skatītāju iecienītais asmēlis, uz divām kājām apkārtstaigājoša futbola enciklopēdija Anatolijs Kreipāns. Tollijs zina visu par futbolistu vectēviem un vecmāmiņām, ir sekojis pasaules čempionātiem “dzīvajā” no 66. gada sacensībām Anglijā, un viņa bagāžā ir jebkura kājbumbas meistara dzīvesstāsts.
Spēles laikā zinošais gids atkāpjas vēsturē līdz pirmajai starptautiskajai futbola spēlei pasaulē, pakavējas pie 1974. gada čempionāta iznākuma, pārceļas uz divtūkstošo gadu pasaules kausu izcīņām un ekskursiju noslēdz, atgriežoties pie laukumā notiekošā – oi, laikam golu kāds iesita. Uzticiet Kreipānam visu spēļu komentēšanu – Anatolijs to varēs!
