Nespēj vienoties par jauno likumu: kā izlikt īrniekus bezstrīda kārtībā? 3
Ekonomikas ministrija joprojām nespēj parādīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kāda būs jaunā dzīvojamo telpu īres likumprojekta saturs, kuru deputāti varētu virzīt otrajam lasījumam.
Vakar komisijas deputāti jautāja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktoram Mārtiņam Auderam, kad beidzot viņi varētu iepazīties ar to, lai virzītu pieņemšanai otrajā lasījumā.
Mārtiņš Auders atbildēja, ka likumprojekta sagatavošana esot aizķērusies Saeimas Juridiskā biroja iebildumu dēļ.
Pēc vienošanās ar Juridisko biroju likumprojekts esot vairākās vietās pārlabots. Piemēram, sākotnēji likumprojektā paredzētais pienākums reģistrēt visus īres līgumus Zemesgrāmatā izīrētājam un īrniekam vairs nebūšot obligāts.
Tāpat esot vienošanās par to, ka izīrēt var ne tikai dzīvokļa īpašnieks, proti, tāds, kurš par tādu ierakstīts Zemesgrāmatā, bet arī dzīvokļa tiesiskais valdītājs.
Komisijas priekšsēdētājas biedrs Uldis Budriķis atzīst, ka galvenais iemesls, kāpēc likumprojekts iestrēdzis, – neskaidrība par īrnieku izlikšanu bezstrīda kārtībā.
Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” jaunajā likumprojektā izīrētājam paredzētas tiesības izlikt īrnieku no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk nekā pašlaik. Cita starpā likumprojektā paredzēti vairāki gadījumi, kad īrnieku varētu izlikt bez tiesas un pāris mēnešu laikā.
Kā jau agrāk atzinusi Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova, likumprojekts neatrisina denacionalizēto namu īrnieku problēmu. Ekonomikas ministrijā sagatavotā sākotnējā redakcija paredz viņiem vienoties ar izīrētājiem par citiem īres līgumu noteikumiem divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad likums stājies spēkā. Tādējādi izzustu padomju varas laikā noslēgtie beztermiņa īres līgumi.
Komisijas priekšsēdētājas biedra Ulda Budriķa ierosinājumam skatīt likumprojektu jau pēc nedēļas iebilda Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone, atzīdama, ka par likumprojekta galīgo redakciju otrajam lasījumam visos punktos vienošanās ar Ekonomikas ministriju joprojām neesot panākta.
Piemēram, likumprojektā trūkst sadaļas par pašvaldību dzīvokļu īres noteikumiem. Viņa iebilda arī deputātu priekšlikumam skatīt tās likumprojekta daļas, par kurām iebildumu nevienam neesot. Lai spriestu par likumprojektu, jāredz tā saturs pilnībā.
Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes loceklis Klementijs Rancāns uzskata, ka pašlaik Saeimā iesniegtais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts ir 2014. gadā Saeimā jau vienreiz noraidītā likumprojekta tikpat neveiksmīgs atdarinājums un kārtējais brāķis, kuru Ekonomikas ministrijas ierēdņi neatlaidīgi grib izdabūt cauri Saeimai. Viņaprāt, likumprojekts nepārprotami paredz izīrētāju tiesības izlikt īrniekus uz ielas bez citas pajumtes ierādīšanas.
Lai mazinātu sabiedrības uztraukumu, ministrija statistikā samazinot šo īrnieku skaitu. Savukārt likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzētie grozījumi maksāt maznodrošinātajiem īrniekiem tā dēvētos pārcelšanās pabalstus par īres dzīvokļu labprātīgu atbrīvošanu, viņaprāt, ir Ekonomikas ministrijas ierēdņu mēģinājums atrisināt šo problēmu, izkrāpjot naudu no sociālā budžeta, to viltīgi maskējot ar palīdzību denacionalizēto namu īrniekiem.
Ar šo sabiedrībā pretrunīgi vērtēto likumprojektu, pārceļot termiņus, Saeima čammājas jau pusotru gadu. Pirmajā lasījumā to pieņēma pagājušā gada 21. jūnijā. Bet 12. Saeimas deputātu pilnvarām beidzoties, otrajā lasījumā to vairs nepaguva pieņemt.
Likumprojekta virzīšanu otrajam lasījumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja jau pagājušā gada decembrī, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2019. gada 1. maijam, vēlāk pārceļot to līdz 18. jūnijam. Vakar deputāti pieprasīja Ekonomikas ministrijai sagatavot likumprojektu, lai otrajam lasījumam komisijā to skatītu 3. decembrī.
