Nespēj staigāt, izkāmējuši un ar bīstamām veselības sekām: cik briesmīgā stāvoklī uz Zemes atgriezās “iestrēgušie” kosmonauti 0
Pēc nogurdinošiem deviņiem mēnešiem kosmosā nav pārsteigums, ka NASA astronauti, kuri bija “iesprostoti” orbītā, izskatās nedaudz citādāk, raksta unilad.com.
Otrdien (18. martā) NASA astronauti Berijs “Butčs” Vilmors un Sunita “Suni” Viljamsa tika nogādāti atpakaļ uz Zemi ar SpaceX Dragon kosmosa kuģi pēc tam, kad kopš pagājušā gada jūnija bija “iestrēguši” Starptautiskajā kosmosa stacijā (ISS).
Ilgstoša atrašanās tālu no mājām neizbēgami atstāj negatīvu ietekmi uz veselību, un NASA to ļoti labi apzinās – kā redzējām, astronauti tika nogādāti uz nestuvēm vēl pirms viņi spēja spert pirmo soli uz sauszemes pēc nosēšanās Meksikas līča piekrastē netālu no Talahasī, Floridā.
Taču, papildus tam, ka viņi atkal ieelpo īstu skābekli, Vilmoram un Viljamsai
pirmo reizi deviņu mēnešu laikā ir jāsajūt gravitācija savos kaulos, kas pats par sevi rada virkni iespējamās veselības problēmu.
Saskaņā ar Daily Mail, problēmas var ietvert “vistu kājas” un “bērna pēdas” līdz pat paaugstinātam vēža riskam, tāpēc astronauti vēl nevar pilnībā atviegloti uzelpot, neskatoties uz to, ka viņi atgriezušies uz Zemes.
Lai gan abi astronauti šobrīd iziet virkni medicīnisko testu NASA Džonsona kosmosa centrā Hjūstonā, daži eksperti jau brīdina par pirmajām redzamajām pazīmēm, kas varētu liecināt par viņu veselības stāvokļa pasliktināšanos.
Daži aculiecinieki norādījuši, ka pirms un pēc fotogrāfijas liecina par iespējamu astronautu izkāmēšanu un svara zudumu, ko viņi piedzīvoja ilgstošajā uzturēšanās laikā kosmosā.
Eksperti norāda, ka astronautiem var būt uzkrājies šķidrums galvā acu un redzes nervu spiediena dēļ, kas var ietekmēt viņu izskatu.
Tam ir pat īpašs nosaukums – Kosmosa lidojuma saistītais neiro-okulārais sindroms (SANS), kas izraisa redzes nerva pietūkumu un neskaidru vai izplūdušu redzi.
Lai gan daudzu astronautu redze pēc atgriešanās uz Zemes atkal normalizējas, NASA brīdina, ka dažas blaknes var būt neatgriezeniskas – un tas ir atkarīgs no tā, cik ilgi viņi pavadījuši kosmosā, kas ir īpaši satraucoši šim astronautu pārim, ņemot vērā viņu pagarināto misiju.
Runājot par viņu kognitīvajām funkcijām, smadzeņu spiediena izmaiņas, kombinācijā ar stresu un miega trūkumu, var izraisīt garīgo spēju pasliktināšanos, kā tas iepriekš ticis novērots citiem astronautiem.
Mikrogravitācija rada lielāko risku astronautiem, jo bez Zemes pievilkšanas spēka muskuļi laika gaitā novājinās, kas var apgrūtināt veselīga ķermeņa svara saglabāšanu. Tas arī izskaidro, kāpēc abi astronauti nevarēja staigāt, kad viņi pirmo reizi nolaidās uz Zemes.
Neskatoties uz intensīvu treniņu režīmu un augstas kaloriju diētu uz Starptautiskās kosmosa stacijas (ISS), viņi joprojām var ciest no muskuļu atrofijas.
Pastāv arī Kosmosa lidojuma vēnu tromboze (SVT), kas saistīta ar šķidrumu pārvietošanos uz augšu un var padarīt astronautu sejas pietūkušas, jo mikrogravitācijā ķermenis būtībā atrodas apgrieztā stāvoklī.
Par laimi, NASA norāda, ka lielākā daļa astronautu atgūst savu fizisko formu 45 dienu laikā, taču smagākos gadījumos atveseļošanās var ilgt mēnešus vai pat gadus.
