Nespēj šķirties: ZZS pielaidīgi pret biedriem, kuri sastrādājuši nesmukumus 11
Zaļās partijas melnā piektdiena
Nākampiektdien, 13. janvārī, apritēs precīzi 27 gadi kopš Latvijas Zaļās partijas (LZP) dibināšanas. Taču iespējams, šo dzimšanas dienu zaļie pavadīs nevis svinīgā vai jautrā gaisotnē, bet gan drūmās diskusijās – tieši šajā datumā ieplānota LZP domes sēde, kuras galvenais jautājums būs lēmums par biedra statusa atjaunošanu Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim.
Atgādināšu, ka LZP valde novembra sākumā no partijas biedru rindām izslēdza Gati Truksni, jo viņš ignorēja partijas vadības aicinājumu nekandidēt uz Jūrmalas mēra amatu, pirms nav izklīdinātas visas aizdomas par viņa iesaisti nelikumīgā partiju finansēšanā. LZP Jūrmalas nodaļa šo partijas valdes lēmumu gatavojas pārsūdzēt partijas domē, kas ir tiesīga izvērtēt un anulēt valdes lēmumu. Pagaidām gan ne nodaļa, ne Gatis Truksnis nav uzrakstījis oficiālu iesniegumu, bet tas tikšot izdarīts.
“Nav nekādu indikāciju ne no KNAB, ne prokuratūras, ka šajā krimināllietā gaidāms kāds turpinājums vai apstiprinājušies kādi pārkāpumi, tādēļ nav pamata neļaut Trukšņa kungam vienlaikus gan pildīt pašvaldības vadītāja amata pienākumus, gan būt LZP biedram. Turklāt šeit runa nav tikai par konkrēto Trukšņa gadījumu, bet arī vispār par demokrātiju partijā. Nav īsti pareizi, ka valde atbrīvo partijas biedru, nekonsultējoties ar nodaļu un neuzklausot viņa paša viedokli,” telefonsarunā teica partijas Jūrmalas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.
Pretējās domās ir LZP valdes loceklis un Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka. Viņaprāt, Truksni amatā nedrīkst atjaunot, jo pat mazākā aizdomu ēna par nelikumībām apdraudēs visas partijas reputāciju. “Katrs Zaļās partijas biedra reāls vai pat inscenēts (neizslēdzu, ka tā tas ir G. Trukšņa gadījumā) klupiens atstāj būtisku ietekmi uz ZZS, valdības, premjera un zaļā prezidenta reputāciju. Ja tā padomā, vai zaļajam prezidentam būtu jābūt vēlmei sevi kaut netieši asociēt ar intrigu, domstarpību un korupcijas sērgas pārņemtu partiju? Un te nu vietā būtu principa “ja tev lemts daudz iegūt, jābūt gatavam arī daudz zaudēt” ievērošana!” pirms Ziemassvētkiem vēstulē partijas biedriem rakstīja Līdaka. Šajā pašā vēstulē viņš arī kritizēja Jūrmalas nodaļas plānus rīkot saviesīgu Ziemassvētku pasākumu, paužot bažas, ka tas patiesībā iecerēts kā “nekaunīga balsu zvejošana Trukšņa labā” un “provokācija pret LZP valdes vairākumu un līdzpriekšsēdētājiem”. Minētā Ziemassvētku ballīte Jūrmalā gan notikusi, bet no partijas ievērojamākajiem biedriem to esot apmeklējis vien LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Skarbā vēstule gan neesot atstājusi mieles partijas biedros. “Vēl šodien runāju ar jūrmalniekiem un jūtu, ka viņi saprot partijas situāciju. Ceru, ka nekādas pārsūdzības nebūs un LZP domes sēdi varēsim pavadīt svinīgā noskaņā, atzīmējot partijas dzimšanas dienu,” teica Līdaka.
Grigules likteni lemj telefonaptaujā
Līdzīgas diskusijas gaidāmas arī LZP tuvākajiem sabiedrotajiem – Latvijas Zemnieku savienībai (LZS), kas janvāra otrajā pusē vērtēs Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules izslēgšanu no LZS biedru rindām saistībā ar viņas balsojumu pret Krievijas propagandas apkarošanu. Nedēļā pēc 23. janvāra bija ieplānota LZS Rīgas Jaunās nodaļas sēde, kurā eirodeputātei tiktu dota iespēja paust savu skaidrojumu un pēc tam tiktu lemts par viņas izslēgšanu (šis lēmums vēlāk būtu jāapstiprina arī LZS valdē). Taču pēc LZS priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa lūguma process ir pasteidzināts un pašlaik notiekot nodaļas biedru aptaujāšana pa telefonu. Tādēļ nostāja Grigules jautājumā tikšot precizēta jau tuvākajās dienās. Pagaidām izskatās, ka viņai ir labas izredzes palikt partijā. “Informācija publiskajā telpā atspoguļota nekorekti, Grigule nav atbalstījusi Krievijas informatīvo karu, bet iebildusi, ka tas tiek mests pār vienu kārti ar “Islāma valsts” teroristu propagandu. Mediji nevienlīdzīgi attiecas pret latviešu politiķiem – saasināti pievērš uzmanību vienam Grigules balsojumam, bet tajā pašā laikā ignorē partiju “Gods kalpot Rīgai”, kas gadiem ilgi nodrošina “Saskaņas” valdīšanu Latvijas galvaspilsētā,” noskaņojumu partijā ieskicēja A. Brigmanis. Viņš gan atzina, ka vismaz viens pārmetums Grigulei ir pamatots – viņa izvairās savu rīcību skaidrot vēlētājiem un sabiedrībai. Pat partijas līderim jau vairāk nekā divus mēnešus neesot izdevies ar viņu sazināties.
