Nesodāmības gaisotne VUGD: likums pārkāpts, budžetam nodarīti zaudējumi, bet vainīgo nav 2
Nesodāmības gaisotne turpina valdīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) un tam padotajā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, teikts Valsts kontroles (VK) plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā paziņojumā.
VK norāda, ka ir aizritējis vairāk nekā gads kopš VK atklāja, ka koledžas direktoram prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju. Kaitējums budžetam pārsniedz 170 tūkstošus eiro. Tiesībaizsardzības iestādes gan atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet kriminālprocess ir izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Līdz ar to vainīgie pie atbildības tā arī netiks saukti, tāpat kā netiks atlīdzināts budžetam nodarītais kaitējums.
VK atgādina, ka 2018. gada sākumā revīzijā Iekšlietu ministrijā VK konstatēja, ka VUGD priekšnieks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora amata vietu ir pārveidojis par tādu, ko var ieņemt persona bez speciālās dienesta pakāpes, kaut arī tas ir pretlikumīgi.
Uzreiz pēc amata statusa maiņas jaunais VUGD priekšnieks pieņēma darbā par koledžas direktoru izdienas pensijā devušos bijušo VUGD priekšnieku. Faktiski konkrētās personas interesēs koledžas direktora amats tika pārveidots par tādu, ko var ieņemt bez speciālās dienesta pakāpes.
“Nelikumīga rīcība nevar radīt likumīgas sekas. Šis ir klajš piemērs, kad konkrētas personas interesēs ir pārkāptas normatīvo aktu prasības un nodarīti būtiski zaudējumi budžetam. Pārsteidzoši, ka tiesībaizsardzības iestādes pēc VK sniegtajiem faktiem un skaidrojumiem ir atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet par noziegumu to nav uzskatījušas.
Šī ir situācija, kādā mēs izmantotu nesen spēkā stājušās pilnvaras VK padomei lemt par zaudējumu piedzīšanu no vainīgajiem,” skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Par VUGD priekšnieka prettiesisko rīcību VK Iekšlietu ministriju informēja jau revīzijas laikā 2018. gada janvārī, bet nelikumība tika novērsta tikai 2018. gada decembrī, kad VUGD priekšnieks apstiprināja jaunu koledžas amatu sarakstu, direktora amatam atkal nosakot amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statusu.
Ar revīzijā atklātajiem faktiem VK vērsās arī tiesībaizsardzības iestādēs un Iekšējās drošības birojs uzsāka kriminālprocesu. Izmeklētāji atzina, ka VUGD priekšnieks ir pārkāpis gan Likumu par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm gaitu, gan Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka speciālā dienesta amatpersonu atlīdzības noteikšanas kārtību.
Iekšējā drošības biroja lēmumu VK pārsūdzēja gan uzraugošajam prokuroram, gan augstākstāvošam prokuroram. Taču Prokuratūra palika pie sava, uzskatot, ka VUGD priekšnieka nelikumīgais rīkojums pats par sevi neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu, jo pieņemts, pamatojoties uz konsultācijām ar Iekšlietu ministrijas vadību un kļūdaini piemērojot normatīvo aktu.
VK vērtējumā izmeklētāju argumenti bija virspusēji un nepamatoti. Ja VUGD priekšnieks savu rīcību ir saskaņojis ar Iekšlietu ministrijas vadību, arī tas pārkāpumu nepadara par likumīgu, bet gan iesaista pārkāpumā vēl vairāk amatpersonu. Turklāt prettiesiski izmaksāta ir nevis amata alga, bet gan izdienas pensija, jo paliekot likuma rāmjos, tā direktoram nepienāktos. Taču tieši šo aspektu – izdienas pensijas saņemšanas likumību – nav vērtējis ne procesa virzītājs, ne uzraugošais prokurors, ne virsprokurors.