1
Nomaina veco augsni
– Augsni parasti gatavojam rudenī. Siltumnīcas izmantojam jau vairākus gadus, tāpēc cenšamies regulāri nomainīt veco augsni pret jaunu. Protams, tas ir fiziski smags darbs, bet atmaksājas, jo stipri samazinās kaitēkļu un slimību iedarbība, – apgalvo dārzniece. – Nekādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus neizmantojam un arī citiem neiesakām, jo citādi jau nav vērts pašiem audzēt tomātus. Mūsu moto – izaudzēt labu, garšīgu un veselīgu ražu.
Augsni norok lāpstas dziļumā, tad dziļi iestrādā kūtsmēslus un kompleksos universālos minerālmēslus, kuros pārsvarā ir kālijs un fosfors, bet pavisam maz slāpekļa. Kad augsne sasēdusies, virsū ber, piemēram, “Sedas” bagātināto kūdras substrātu Biolan, kas paredzēts dārzeņu audzēšanai. Lielākās siltumnīcās izdevīgāk izmantot lielos 250 l maisus, jo tie maksā lētāk.
Dārzniekiem, kuri nevēlas mainīt pilnīgi visu apmēram 30 cm biezo augsnes kārtu, katru gadu tās virskārtu var papildināt ar bagātināto kūdru apmēram 10 cm biezā slānī.
Ja gatavie kūdras substrāti nav pieejami, veco augsni var aizstāt ar labi pagatavotu komposta zemi, bet nekādā gadījumā – ar skābo pakaišu kūdru, jo tomātiem vajadzīgs pH 6,3–6,7.
Ja augsni nepaguva sagatavot rudenī, to var darīt pavasarī, bet drīkst izmantot tikai satrūdējušus kūtsmēslus. Barības vielu sastāvs kūtsmēslos svārstās atkarībā no lopbarības un izmantotajiem pakaišiem, tāpēc vēlams pievienot kompleksos minerālmēslus, kuros ir pēc iespējas vairāk mikroelementu (NPK 10–10–20). Tomātiem patīk gaisa caurlaidīga, ar organiskajām vielām un minerālvielām bagāta augsne, bet ar kūtsmēsliem vien visu nepieciešamo dārzeņu audzēšanai nevar nodrošināt.
Kūtsmēslu vietā var izmantot SIA “Laflora” ražoto kūtsmēslu aizstājēju, kas ir veidots uz bagātinātas kūdras bāzes un nodrošina augus ar precīzi zināmu barības vielu daudzumu, ir sterils, nesatur nezāļu sēklas un lietojams mazākās devās nekā kūtsmēsli.
! Vienkārši un lēti augsnes auglību var uzlabot, sējot zaļmēslojumu.
Katru gadu daļu siltumnīcas platības atveseļo, atstājot brīvu un divās apritēs izaudzējot zaļmēslojumu. Pirmajā apritē maijā iesēj samtenes, kliņģerītes, sinepes vai ko citu. Kad augi saauguši, zaļo masu ierok augsnē. Otrajai apritei iesēj rudzus. Zelmeni rudenī ierok zemē. Zaļmēslojumu var iestrādāt vienlaikus ar kūtsmēsliem un kaļķojamo materiālu.
