Neslinko – izmeklē sirdi! 0
“Ikvienam vajadzētu noteikt un sekot līdzi savam asinsspiedienam, glikozes, kā arī holesterīna līmenim asinīs, veikt elektrokardiogrāfiju, bet pēc 35 gadu vecuma arī slodzes testu. Tas palīdz laikus atklāt koronāro sirds slimību, kas Latvijā ir biežākais sirds mazspējas iemesls. Ja šo izmeklējuma rezultāti ir normas robežās, iespēja, ka sirds asinsvados varētu būt radušās nopietnas izmaiņas, nav sevišķi liela,” uzskata P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Ginta Kamzola.
Funkcionāli testi, tajā skaitā veloergometrija, var atklāt noslieci uz sirds slimībām, tādēļ būtu labi, ja tos kaut reizi mūžā veiktu ikviens.
Sirds skrien aulekšiem
Pārāk bieži sirdspuksti nogurdina sirdi, tādēļ tā vieglāk pakļaujas dažādām slimībām. Ja sirds pukst ātri, tā pienācīgi nesaraujas, nenotiek pilnīga organisma apasiņošana un rodas neliela hipoksija jeb skābekļa trūkums. Paātrinātas sirdsdarbības dēļ asinsvadi pamazām zaudē elastību, to sieniņas kļūst jutīgākas un uz tām vieglāk var izgulsnēties holesterīns. Normāls pulss miera stāvoklī ir robežās no 50 līdz 70 sitieniem minūtē.
Ja ir arī paaugstināts asinsspiediens, pakāpeniski mainās sirds forma – tās dobumu izmērs, tilpumi, sieniņu biezums. Paātrinātas sirdsdarbības iemesls var būt ar sirdi un asinsvadiem nesaistītas slimības, piemēram, veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi, pastiprināta vairogdziedzera hormonu darbība vai anēmija jeb mazasinība, tāpēc labāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu.
“Ja asinīs ir pazemināts hemoglobīna līmenis, tas izraisa nepietiekamu organisma apgādi ar skābekli. Sirds uz to atbild ar paātrinātu darbību cerībā sagādāt vajadzīgo skābekļa daudzumu,” skaidro Latvijas Kardioloģijas centra ambulatoriskās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle, piebilstot, ka anēmiju var atklāt, veicot asins analīzes un pārbaudot feritinīna līmeni. Nereti cilvēkiem, kam ir paātrināts pulss, ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi – viņi ir viegli uzbudināmi, ātri uztraucas, grūti panes stresu, fiziskas slodzes, mokās ar bezmiegu. Visnelabvēlīgāk sirdsdarbības ātrumu ietekmē ilgstošs bezmiegs, kurš turklāt var izraisīt arī asinsspiediena paaugstināšanos.
Ja analīzes veiktas un citas kaites nav atrastas, nepieciešama kardiologa konsultācija. Vadoties no izmeklējumu rezultātiem, kardiologs var pateikt, vai jau radušās kādas sirds veselības problēmas un cik tās nopietnas, kā arī aprēķināt sirds asinsvadu slimību risku tuvākajiem desmit gadiem. Pacientiem, kuriem atklātas izmaiņas sirds asinsvados, koronāras sirds slimība, jālieto medikamenti, kuri palēnina sirdsdarbību.
Ja nu ir sirds mazspēja
Sirds mazspējas simptomi ir nespecifiski jeb raksturīgi daudzām slimībām. Visbiežāk parādās elpas trūkums, kas sākumā jūtams piepūles laikā, bet vēlāk arī miera stāvoklī, paātrināta sirdsdarbība, nogurums, apetītes trūkums, tūska uz kājām, nereti var mocīt klepus, tādēļ cilvēki tos var nesaistīt ar sirds slimību.
Kardioloģe Ginta Kamzola norāda, ka tad, ja radušās aizdomas par kādu sirds slimību, tajā skaitā arī sirds mazspēju, pirmkārt, jāveic elektrokardiogrāfija, ar kuras palīdzību var atklāt sirds ritma traucējumus vai pārciestu miokarda infarktu, par kuru pacients nemaz nenojauš.
Ļoti izsmeļoša ir ehokardiogrāfija – sirds izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību, kuras laikā speciālists, virzot speciālu zondi pa pacienta krūšu kurvi, monitorā var aplūkot detalizētu sirds attēlu, iegūstot informāciju par sirds dobumiem, sirds sieniņu biezumu un to saraušanās spēju, ka arī sirds vārstuļiem un asins plūsmu caur tiem. Nereti pēc konstatētajām izmaiņām var spriest arī par ticamāko sirds mazspējas iemeslu.
Nosakot asinīs arī nātrijurētisko peptīdu līmeni – šīs vielas pastiprināti izdalās sirds muskuļa iestiepuma gadījumā –, var ļoti precīzi noteikt, vai pacientam ir vai nav sirds mazspēja.
Nepieciešamības gadījumā kardiologs var nosūtīt pacientu veikt papildu izmeklējumus – slodzes testu, Holtera monitorēšanu jeb 24–48 h elektrokardiogrammas pierakstu, lai pārliecinātos, vai pacientam nav arī sirds ritma traucējumi, kurus pacients pats var arī nejust, sirds asinsvadu izmeklēšanu – koronāro angiogrāfiju.
Pēc vīrusu slimībām
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds asinsvadu slimību klīnikas vadītājs Artis Kalniņš stāsta, ka infekcijas slimību izraisītāji, visbiežāk vīrusi, var radīt iekaisumu sirds muskulī jeb miokardītu. Turklāt nepatīkamākais ir tas, ka šie bojājumi, piemēram, pēc pārciestas gripas vai saaukstēšanās, var rasties pavisam veseliem cilvēkiem, kas līdz šim nekad nav saskārušies ar sirds veselības problēmām. Visbiežāk miokardīta ierosinātāji ir vīrusi – gripas vīrusi, adenovīrusi, enterovīrusi, herpes vīrusi, kā arī mikrobi, piemēram, difterijas, Laima slimības, meningīta un citu infekciju slimību izsaucēji.
Lai gan lielākoties pārmaiņas sirds muskuļa audos mēdz būt nelielas un atgriezeniskas, var būt arī tā, ka daļa miokarda audu iet bojā un to vietā rodas saistaudi.
Arī tad, ja gripa vai augšējo elpceļu infekcijas slimība bijusi vieglā formā, vēl kādu laiku jāpievērš uzmanība savai pašsajūtai. Ja vienu divu nedēļu laikā pēc tam parādās sāpes sirds apvidū, sirds klauves, paātrināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens, aizdusa, nespēks un vājums, nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta vai kardiologa.
Izmaiņas miokardā var atklāt, veicot elektrokardiogrammu un asins analīzes, kurās nosaka iekaisuma rādītājus un īpašus kardioloģiskos marķierus – miokarda proteīnus. Lai gan bieži vien vīrusu izraisītos miokarda bojājumus iespējams novērst, slimība var pāriet arī hroniskā formā, kas ar laiku izraisa sirds mazspēju, kad sirds vairs nespēj sūknēt asinis tādā daudzumā, lai organisms varētu darboties normāli.
Jauniem cilvēkiem sirds mazspējas biežākie iemesli ir pārciests sirds muskuļa iekaisums jeb miokardīts, ko visbiežāk izraisa dažādas vīrusu infekcijas, tajā skaitā gripa, dažādas kardiomiopātijas, iedzimtas sirdskaites.
