Mūsu lasītājs Jānis Krumulds no Saulkrastiem, kurš ir pensionēts jurists, piezvanīja uz redakciju, lai aizrādītu, ka rakstā “”Kompleksiņš”, no kura jāatbrīvojas?” (25.07.2012.) kļūdaini apgalvots, ka starpkaru periodā Latvijas pasēs tautības ieraksta neesot bijis.

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

“Šobrīd tiesājos par mantojumu ar kādu dāmu, kuras 1919. gadā izdotajā pasē kā trešais punkts ierakstīta tautība – latviete. Minēta arī ticība un nodarbošanās – skolniece. Savukārt viņas 1937. gadā izdotajā pasē tiešām vairs nav minēta ne tautība, ne ticība, ne nodarbošanās,” stāstīja J. Krumulds.

Kad lūdzu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pasu nodaļas vadītājai Dzintrai Penezei precizēt, vai un kāpēc tautība tomēr rakstīta jau 1919. gadā, viņa atzīstas, ka, pētot pasu vēsturi, PMLP nemaz neesot ieguvusi ziņas par pasēm laikposmā no 1919. līdz 1927. gadam. “To varētu izpētīt kāds žurnālists,” teic Dz. Peneze. PMLP ir zināms, ka līdz 1919. gadam Latvijā bija spēkā Krievijas impērijas pasu sistēma, kad pases bija krievu valodā. Tautība tad tika norādīta. Bet 1927. gadā tika pieņemti īpaši noteikumi, kas noteica Latvijas brīvvalsts laika pasu sistēmu, un tautība tad vairs nebija jānorāda. Dz. Peneze pieļauj, ka līdz tam izdotas Latvijas Republikas pases pēc Krievijas impērijas laika pasu parauga.

AIJA VOLKA

Komentē ilggadējā lasītāja

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Mūsu ilggadējā lasītāja (abonē “LA” kopš pirmā numura) Zenta Ūdre atminas, ka pirmo pasi viņai izsniedza 16 gadu vecumā un tā varētu būt iespiesta vēl P. Stučkas valdības laikā latviešu valodā. Tajā bijis rakstīts gan tas, kāda ir viņas tautība, gan minēta nodarbošanās – skolniece, kā arī ticība. Vēl vajadzējis pasē atstāt labās rokas pirkstu nospiedumu. Lai gan pase izdota uz 25 gadiem, jau 1940. gadā to nācies mainīt, un tad tā jau bija krievu valodā. “Mums pases atņēma un acu priekšā saplēsa. Tautības vietā bija ierakstīti burtiņi. Kad nāca vācieši, atkal bija jāmaina pase,” stāsta Z. Ūdre. Pēdējās atmiņas par veco pasīti nupat zaudējusi, kamēr atradās slimnīcā. Kāds ielauzies mājās un nozadzis visu viņas dokumentu mapīti, kurā krātas arī vecās pasu fotogrāfijas.