Igaunijā šķiro vairāk 6
Igaunija atkritumu šķirošanā ir tikusi daudz tālāk nekā Latvija, jo tur šis process tika sākts jau pirms daudziem gadiem. “Dalīto atkritumu konteineri pie daudzdzīvokļu mājām ir absolūti ierasta prakse visā valstī, nevis izņēmums. Arī pie visiem lielveikaliem Igaunijā ir konteineri dažādu iepakojumu dalītai vākšanai, kas ļauj ikvienam viegli un ērti iesaistīties atkritumu šķirošanā,” teic I. Letinska.
Viņa aicina Latvijā pārņemt interesantu Tallinas pieredzi, kad mājsaimniecībām bez maksas piedāvā īpašas somas dalīto atkritumu vākšanai un izvešanai bez maksas. Pirms šī pakalpojuma piedāvāšanas Tallinā veica aptauju, kas parādīja, ka šķirot atkritumus ar šādu somu palīdzību grib 70% iedzīvotāju. Taču realitātē šo iespēju izmanto vien 5% cilvēku. “Tas rāda, ka pat vislabākais serviss un atkritumu šķirošanas konteineri pie katras mājas negarantē cilvēku iesaisti. Ir jāmainās sabiedrības domāšanai, rūpēm par vidi un dabas resursu atbildīgai izmantošanai jākļūst par ikviena cilvēka ikdienu. Tas prasa laiku, taču redzam, ka arī Latvijā situācija palēnām mainās uz labo pusi,” piebilst uzņēmēja.
J. Aizbalts atgādina SKDS aptaujā iegūtos rezultātus, kas rāda – Latvijā atkritumus šķiro 45% iedzīvotāju. “Protams, ir novadi, kur atkritumus šķiro aktīvāk un tas tiešā veidā ir saistīts ar šķirošanas infrastruktūras pieejamību,” tā uzņēmējs.
Apsaimniekotājs: pārstrādā, bet cenu nemazina
SIA “Preiļu saimnieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Mūrnieks: “Pēdējos gados Preiļu novadā sašķiro un nodod otrreizējai pārstrādei 8 – 9% no kopējā cieto sadzīves atkritumu daudzuma. Vai tas ir daudz vai maz, ir diskutējams jautājums salīdzinājumā ar citām pašvaldībām. Pērn Demenes atkritumu poligonā uzstādīja cieto sadzīves atkritumu šķirošanas līniju, ieguldot milzu līdzekļus tās izbūvē – gan ES, gan pašu naudu. Tur visu mūsu aizvestos atkritumus atšķiro un nodod otrreizējai pārstrādei. Taču kāpēc mums, atkritumu piegādātājiem, nav mainījusies apglabāšanas jeb deponēšanas maksa, jo mūsu atkritumi (vismaz daļa) netiek apglabāti poligonā? Patlaban katrs novads, kurš rūpējas par savu klientu, atkritumu radītāju, lai tam būtu mazāk jāmaksā, domā par savu “mazo” šķirošanas laukumu izveidi, bet centrālais poligons par savu klientu nedomā nemaz. Šādi “saimnieciski” domājot, mēs drīz savu klientu būsim tā nospieduši, ka viņam prāts uz šķirošanu vispār nenesīsies. Ļaudis šķiros un sapratīs mūs tad, ja, apgūstot jebkuru Eiropas projektu, izjutīs sev ieguvumu, bet pagaidām viss notiek kā Krilova fabulā.”
