Sodi par piesārņošanu 6
Pasaules prakse rāda, ka maksai par atkritumu apsaimniekošanu nevajadzētu pārsniegt 1% no mājsaimniecības naudas ienākumiem. Cik patlaban mēnesī par šo pakalpojumu maksā mājsaimniecība?
SIA “ZAAO” (ZAAO) apkalpotajās teritorijās par 240 litru konteinera izvešanu vidēji 2 – 4 eiro mēnesī. Uzņēmuma pārstāve Zane Legzdiņa uzsver – pašvaldību saistošie noteikumi nosaka, ka visām mājsaimniecībām ir jābūt noslēgtiem līgumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Konstatējot līguma neesamību, pašvaldība rakstveidā brīdina mājsaimniecību un aicina noslēgt līgumu. To nedarot, pašvaldībai ir tiesības administratīvi sodīt mājsaimniecību par Saistošo noteikumu neievērošanu.
Interesējos, kā šī kārtība darbojas Cēsīs. Pašvaldības policijas priekšnieka p. i. Kaspars Blaumanis uzsver – vispirms iedzīvotājus brīdina mutiski, tad rakstveidā un, ja nelīdz, sastāda Administratīvo pārkāpumu protokolu. 2015. gadā to bija seši, pērn, kad rakstveida brīdinājumu saņēma 97 Cēsu mājsaimniecības, sastādīti 11 protokoli. Tas nozīmē, ka sodītie maksājuši vismaz 70 eiro soda naudu, kas noteikta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šajā gadā sūtīti septiņi rakstveida brīdinājumi un viena mājsaimniecība brīdināta mutiski. K. Blaumaņa kolēģe Tija Ļvova teic, ka cilvēki galvenokārt nosauc trīs iemeslus līgumu neslēgšanai: dārga maksa, atkritumus var mest kaimiņa konteinerā, kā arī bezkaunība.
Pēc ZAAO informācijas, pilsētās noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar 90 – 95% mājsaimniecību, savukārt lauku teritorijās līgumi noslēgti ar 70 – 80% mājsaimniecību. SIA “ZAAO” ir izstrādājusi atkritumu apsaimniekošanas tiešsaistes sistēmu LAIPA. Šobrīd tā ieviesta 11 no 28 ZAAO darbības teritorijas pašvaldībām. Tiešsaistes sistēma atvieglo atkritumu līgumu apsekošanu, jo sistēmā pieejama aktuālā informācija par noslēgtajiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem un konkrētās pašvaldības nekustamajiem īpašumiem ļaujot identificēt īpašumus bez līgumsaistībām par radīto atkritumu apsaimniekošanu.
Savukārt “Ragn Sēlis” apkalpotajos rajonos Rīgā, Baložos, Mālpilī, Vecumniekos un Rundālē līgumus nenoslēgušo klientu īpatsvars ir mazāks nekā 1%.
“Eco Baltia vide” direktors Jānis Aizbalts uzsver – maksas par atkritumu apsaimniekošanu celšana ir vienīgais mehānisms rosināt šķirot atkritumus tiem iedzīvotājiem, kas vēl to nedara. Tarifi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistībā ar DRN likmes celšanu ir palielinājušies visos “Eco Baltia grupas” uzņēmumu apkalpotajos novados un izmaksu kāpums vidēji ir aptuveni 15 – 20%, kas naudas izteiksmē veido līdz diviem eiro par 1 m3.
