Neskatoties uz autopārvadātāju iebildumiem, autoceļu lietošanas nodevu ieviesīs no 1.jūlija 0
Neskatoties uz autopārvadātāju iebildumiem, Satiksmes ministrija gatavojas ieviest autoceļu lietošanas nodevu no 1.jūlija, šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Viņš skaidroja, ka nodevas atlikšana nebūtu loģiska. Latvijas autopārvadātāji jau tagad maksājot par ceļu lietošanu Baltkrievijā, drīz tā būšot jāmaksā arī Krievijā. Līdz ar to esot tikai loģiski, ka ārvalstu pārvadātāji maksā arī par ceļu lietošanu Latvijā. Tāpat viņš norādīja, ka šī nodokļa atlikšana neglābs tranzīta nozari, ja Krievija pēc Eiropas Savienības sankciju stingrākas piemērošanas vērsīsies pret Latviju. Vienlaikus viņš atzina, ka ir jādod iespēja arī mazajiem tirgotājiem iekasēt maksu par nodevu, kā arī šādas tiesības jāpiešķir asociācijai “Latvijas auto”.
Matīss noliedza, ka Latvijas autopārvadātājus varētu negatīvi ietekmēt fakts, ka starpnieki varēs iekasēt papildu procentus, jo pārvadātāji autoceļu lietošanas nodevu iegādāšoties attiecīgi izveidotā interneta vietnē, kur papildu maksas nav paredzētas, turklāt uz ilgāku laika periodu, kas arī nozīmējot lētāk.
Asociācijas “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš savukārt uzsvēra, ka šis nav īstais moments ieviest papildu nodevu, it īpaši tāpēc, ka 80% pārvadājumu tiek veikti uz Krieviju. Ja patlaban Latvijas autopārvadātāji par Krievijas ceļu lietošanu nemaksā, tad pēc nodevas ieviešanas Latvijā to nākšoties darīt. Tas nozīmējot, ka pārvadājumi tikšot sadārdzināti par aptuveni 5%. Viņš skaidroja, ka apstākļos, kad nozarē īpaši saasinājusies konkurence, jo samazinājušās kravu plūsmas, nebūtu vēlams sadārdzināt pakalpojuma maksu. Nodevas ieviešana negatīvi iespaidošot arī ostu kravu apgrozījumu. Lai arī Lietuva jau pirms vairākiem gadiem ir ieviesusi ceļu nodevu, tā neattiecas uz Krievijas autopārvadātājiem, līdz ar to arī lietuvieši to Krievijā nemaksājot un esot konkurētspējīgāki.
Tāpat Trēziņš skaidroja, ka ieviest nodevu laikā, kad Eiropas Savienība gatavojas pastiprināt sankcijas pret Krieviju, kas savukārt var apstādināt Krievijas tranzīta plūsmu, nav pareizi.
Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Lubāns norādīja, ka Latvija ir viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kas gatavojas ieviest autoceļu nodevu. To vēl nav izdarījušas tikai Latvija, Igaunija, Somija un Kipra. Baltkrievija maksu ieviesusi 2012.gadā, savukārt Krievija to gatavojas darīt 2015.gadā, līdz ar to esot īstais brīdis ieviest jauno autoceļu nodevu Latvijā. Viņš arī skaidroja, ka papildus iekasētie līdzekļi tiks novirzīti autoceļu uzturēšanai, savukārt kontroles funkcijas veikšot Valsts policija. 2014.gadā plānots iekasēt 4,3 miljonus eiro, 2015.gadā – 11,4 miljonus eiro, bet 2016.gadā – 15,7 miljonus eiro. Tāpat Lubāns norādīja, ka zemākas autoceļu nodevas esot vien Ungārijā un Bulgārijā, savukārt Lietuvā tās esot par 5 līdz 10% dārgākas.
Sistēmu administrēšot Ceļu satiksmes un drošības direkcija, “Latvijas Valsts ceļi” un Valsts ieņēmumu dienests. Jau tagad esot skaidrs, ka pamatveids, kā norēķināties par ceļu lietošanu, būšot interneta vietne, taču to varēšot izdarīt arī degvielas uzpildes stacijās un citur. Līdz 1.jūlijam esot paredzēta informatīvā kampaņa, un plānots uz robežas izvietot plakātus. Lubāns pauda pārliecību, ka nodevas ieviešana tranzītu neietekmēs. Tāpat arī iekšzemes pārvadātājiem, kuriem gadā būs jāmaksā aptuveni 700 eiro, tas nebūšot būtisks slogs, jo aptuveni šāda summa tiekot tērēta par “pusbāku” degvielas.
Kā ziņots, pērn rudenī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, paredzot no jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem.
Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģijas klases un diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma – viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis un viens gads.
Nodevas likmju apmēri noteikti aptuveni divas reizes mazāki nekā Eiropas Savienības direktīvā maksimāli pieļaujamie, kā arī nepārsniedz attiecīgās likmes Lietuvā.
