Bīstami uzticamā pārbaude. Neskaidrības ap mamogrāfiem turpinās 0
Veselības inspekcija (VI) kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un radioloģijas speciālistiem 2018. gada septembrī uzsāka mamogrāfu pārbaudi 27 ārstniecības iestādēs, solot, ka pārbaudes pabeigs mēneša laikā. Tomēr tās ir ieilgušas un turpināsies arī jaunajā gadā.
Šāds lēmums par pārbaudes nepieciešamību tika pieņemts pēc tam, kad “Latvijas Avīze” publikācijā “Bīstami uzticamā pārbaude” (“LA”, 2018. g. 13. augusts) vērsa uzmanību uz problēmu, ka ne visās ārstniecības iestādēs, ar kurām NVD ir līgums par valsts apmaksāto mamogrāfiju, ir kvalitatīvi mamogrāfi un arī radiologi ne visur ir savu uzdevumu augstumos.
“LA” rakstā vēstīja par pacienti Guntu, kurai radiologs Ivars Dreimanis, analizējot mamogrāfijas izmeklējumu, nebija ieraudzījis audzēju krūtī savas nolaidības un nekvalitatīvas aparatūras dēļ. Turklāt otra radioloģe Aija Pāvila, kā liecina VI atzinums, bija pārkāpusi obligāto noteikumu un attēlu nemaz nebija apskatījusi, taču parakstu un zīmogu uz slēdziena uzlikusi.
Vēzis tika pamanīts tikai tad, kad tas jau bija ielaists līdz trešajai stadijai, sievietei bija jāveic operācija, viņa zaudēja krūti un patlaban turpina ārstēt smagas blaknes, kas radušās pēc pārciestās operācijas, ķīmijterapijas un staru terapijas. Pēc publikācijas sekoja reakcija – sarosījās veselības ministre Anda Čakša, kura lika NVD apturēt mamogrāfijas pakalpojumu apmaksu Aizkraukles slimnīcā.
Pārbauda, bet informāciju nesniedz
Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Saiva Luste informēja, ka līdz 2018. gada beigām vēl neesot pārbaudītas visas 27 ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos skrīninga mamogrāfijas izmeklējumus, un ka pārbaudes turpināšoties jaunajā gadā. Uz jautājumu, cik iestādes ir pārbaudītas un vai sievietes pilnībā var uzticēties šo slimnīcu radiologiem, atbildi no inspekcijas nesaņēmu. To sniegšot tikai tad, kad būšot pārbaudītas pilnīgi visas ārstniecības iestādes. Atklātībā tika nodota informācija vienīgi par Aizkraukles slimnīcu, kura izvērtēta, gūstot pārliecību par diagnostisko attēlu kvalitāti un radioloģisko izmeklējumu procesa organizāciju.
Kaut gan NVD “Latvijas Avīzei” sniedza informāciju, ka Aizkrauklē pacientes tiekot izmeklētas ar 1991. gadā ražotu mamogrāfu, tomēr pārbaudē atklājies, ka tiek izmantots 2000. gadā ražots mamogrāfs un ka šīs iekārtas tehniskie parametri netiekot novērtēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir ietveras arī procedūras, kas jāizstrādā slimnīcām, lai varētu kvalitatīvi veikt vēža skrīninga mamogrāfijas aprakstu. Slimnīca šīs prasības nav izpildījusi un šo neizpildi pamato ar to, ka no 2018. gada 17. augusta vairs neveic mamogrāfijas izmeklējumus ar astoņpadsmit gadus veco iekārtu, jo ir izsludinājusi atklātu konkursu jaunas mamogrāfijas iekārtas piegādei un uzstādīšanai. Kad iekārta būs darba kārtībā, slimnīca informēs NVD un VI, lai saņemtu atļauju sākt mamogrāfijas izmeklējumus. Aizkraukles slimnīcas radiologi pēc darba grupas priekšlikuma ir izgājuši papildu apmācības, skaidroja Luste. Pārbaudes veicēji esot vienojušies, ka slimnīcai tiks atļauts turpināt valsts skrīninga programmu tikai tad, kad tiks izpildītas visas slimnīcai izvirzītās prasības.
Pārbaudāmajās ārstniecības iestādēs īpaša uzmanība tiek pievērsta divu radiologu diagnostu dubultapraksta nodrošināšanai (radiologiem diagnostiskais slēdziens ir jāsniedz neatkarīgi vienam no otra), mamogrāfijas iekārtas ražošanas gadam, skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu skaitam 2018. gada septiņos mēnešos un citiem rādītājiem.
Ministrija ierosina administratīvo lietu
No Aizkraukles radiologu paviršības cietusī Gunta ir apstrīdējusi inspekcijas lēmumu VM par viņas veselībai nodarīto kaitējumu un naudas izmaksu no Ārstniecības riska fonda. Viņu neapmierina tas, ka VI pēc samērā objektīvā aparatūras un ārsta darbības vērtējuma par kaitējuma esamību piekabinājusi ar baltiem diegiem šūtu sadaļu, kurā norāda, ka “audu ļaundabīgā transformācija ir hroniski un progresējoši noritošs process. Neviena ārstniecības persona nav atbildīga un/vai vainojama par šādu izmaiņu izveidošanos pacientam”. VI, no vienas puses, konstatē ārsta Ivara Dreimaņa profesionālo nolaidību, bet, no otras puses, raksta, ka paciente esot praktiski izārstēta un klīniski vesela, kas nav taisnība, jo Gunta turpina ārstēties, par ko liecina viņas medicīniskā dokumentācija, kas iesniegta ministrijai.
Gunta ir saņēmusi VM valsts sekretāra pienākumu izpildītājas Dainas Mūrmanes-Umbrašo parakstītu vēstuli, ka ministrija ir ierosinājusi administratīvo lietu par NVD lēmumu, ar kuru tika nolemts izmaksāt iesniedzējai atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu. Atgādināšu, ka tika pieņemts lēmums kompensēt pacientes ciešanas, izmaksājot tikai 13 procentus no maksimāli pieļaujamās 142 290 eiro naudas summas. Turklāt jāņem vērā, ka Gunta ne tikai pati ir invalīde, bet arī audzina dēlu invalīdu.
Lai pieņemtu taisnīgu lēmumu, VM lūdz Latvijas Radiologu asociāciju iepazīties ar VI sagatavoto atzinumu un savas kompetences ietvaros atbildēt uz pieciem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, kā asociācija vērtē radiologu, t. sk. I. Dreimaņa, paviršo rīcību, izvērtējot pacientes veselības stāvokli; vai radiologam, konstatējot, ka medicīnas tehnoloģiskā iekārta ir ar defektiem un kvalitātes trūkumiem, ir jāziņo par to asociācijai vai citai iestādei; kā tehniski tiek skatīts veiktās mamogrāfijas uzņēmums un kā notiek tā izvērtēšana un diagnozes uzstādīšana utt.
VM vērsusies arī Latvijas Onkologu asociācijā un lūgusi viedokli, vai paciente ir klīniski vesela un praktiski izārstēta.
