Neskaidrā izglītības nākotne: Gobzems aicina streikot, Dombrovskis pārmet izvairību skolu likvidācijas jautājumā 5
Parlamenta debatēs Saeimas opozīcijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim norādot uz Izglītības un zinātnes ministra (IZM) plāna trūkumu skolu nākotnei, IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) atbildēja, ka kopā ar pašvaldībām šī informācija jau esot apkopota.
Debates norisinājās par Saeimas vairākuma šodien noraidītajiem deputātes Evijas Papules un partijas “Saskaņa” atsevišķi iesniegtajiem priekšlikumiem, par 300 000 eiro piešķiršanu 2021.gadā, lai nodrošinātu sociālā atbalsta programmu pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, kā arī paplašinātu atbalsta saņēmēju loku.
Dombrovskis norādīja, ka saistībā ar skolu optimizāciju IZM izvairoties dot redzējumu, kurām skolām vajadzētu palikt un kuras skolas vajadzētu likvidēt. Tā vietā tiekot radīti nepanesami apstākļi pašvaldībām, lai pašvaldībām pašām būtu jāpieņem lēmumi par skolu likvidēšanu, akcentēja deputāts.
Savukārt Saeimas deputāts Znotiņš norādīja, ka pašām pašvaldībām ir savs plāns un ka IZM ar pašvaldībām ir pārrunājusi, kuras skolas ir slēdzamas, kuras reorganizējamas vai kuras ir jāattīsta. Ir izveidots skolu saraksts, kuras paliks un kuras nepaliks, pastāstīja ministrijas parlamentārais sekretārs.
Visdrīzāk, komentējot šo informāciju, Papule norādīja, ka IZM dzīvo pagātnē, kad skolu nākotne tika apspriesta vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšanas.
Tika noraidīts arī “Saskaņas” rosinājums par papildu 22 miljonu piešķiršanu kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai vairākās klasēs, lai apmaksātu pedagogiem arī mācību līdzekļu izveidošanu un citas vajadzības izglītības satura ieviešanai.
Deputāts Aldis Gobzems debatēs par šo rosinājumu pauda, ka, lai panāktu rezultātus šajā jautājumā, skolotājiem nepieciešams streikot.
IZM: Jāļauj skolām decembrī strādāt, ievērojot noteiktos drošības pasākumus
Ir jāļauj skolām decembrī strādāt, ievērojot jau noteiktos drošības pasākumus, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
IZM aģentūrai LETA klāstīja, ka valdība 25.novembrī pastiprināja piesardzības pasākumus, lai 1.-6.klašu grupā saglabātu mācības klātienē. No 30.novembra skolu telpās ir jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri uz vienu skolēnu un pedagogiem jālieto sejas maskas gan stundās, gan ārpus tām.
Saskaņā ar šiem drošības pasākumiem skolas var turpināt darbu un pēc divām nedēļām, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, būs iespējams lemt par tālākiem rīcības soļiem pēc ziemas brīvlaika, pauda ministrijā.
Epidemiologu statistika un situācijas analīze liecinot, ka pēc rudens brīvlaika nedēļas un 7.-12.klašu aiziešanas attālinātajā mācību procesā skolās saslimušo ar Covid-19 skaits samazinās. IZM norādīja, ka pagājušajā nedēļā 7,7% saslimšanas gadījumu ir saistīti ar skolu, tāpēc, pastiprinot drošības pasākumus skolās, esot pamats cerēt, ka situācija uzlabosies arī turpmāk.
Pēc IZM apkopotās informācijas un sarunām ar skolām, 89% jeb 500 skolu 1.-4. klašu grupā ir gatavas nodrošināt klātienes mācības, ievērojot noteiktās prasības. Pārējās izglītības iestādes organizējot darbu daļēji klātienē, daļēji attālināti, izņemot desmit skolas, kurās ir karantīna.
Savukārt 5.-6.klašu grupā 60% skolu esot gatavas klātienes mācībām, 31% – daļēji attālināti, daļēji klātienē, bet 9% norāda, ka strādās attālināti.
Gan sociālie, gan sadarbības partneri, piemēram Latvijas izglītības vadītāju asociācija, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, gan vecāku biedrības paužot atbalstu šādai mācību procesa organizēšanai. IZM uzsvēra, ka izglītības iestādes mainītu mācību kārtību gadījumos, ja epidemiologi noteiktu stingrākus ierobežojumus konkrētā novadā.
Ministrijā norādīja, ka “piespiedu brīvlaiks” 1.-6.klašu grupām radītu nesamērīgu slodzi vecākiem, kas pašreizējā situācijā nebūtu atbalstāms. “Tā kā mācību gada organizācija vismaz līdz martam lielākā vai mazākā mērā būs saistīta ar attālināto mācību procesu, piespiedu brīvlaiku būtu lietderīgāk noteikt janvārī, pēc svētkiem, vai vēl vēlākā periodā, sekojot epidemiologu ieteikumiem,” uzskata IZM.
Jau ziņots, ka valdība varētu lemt par ilgākām ziemas brīvdienām 1.-4.klašu skolēniem, attiecīgi vēlāk nedaudz pagarinot mācību gadu.
