Atbildīgs ir darbinieks 0
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis: – Domāju, došanās slimiem uz darbu nav saistīta ar bailēm darbu zaudēt. Viens no iemesliem, kāpēc, tā notiek – daudziem darba apjoms ir liels un viņi saprot – ja nedēļu nebūs darbā, pēc tam būs jāpieveic kalni.
Atbildība par darbinieka veselību gulstas uz viņa paša pleciem, darba devējs par to nav atbildīgs. Darba likumā ir pants, kas nosaka – darba devējam ir pienākums darbiniekam neļaut pildīt darba pienākumus, ja ir slikts veselības stāvoklis. Iedomājieties, kas var notikt, ja cilvēks, kurš strādā gaterī, atnāk uz darbu ar augstu temperatūru! Tās ietekmē viņam noteikti ir palēnināta reakcija, un dažu diagnožu gadījumā var rasties pat apziņas traucējumi. Strādājot ar zāģi, viņš var gūt smagu traumu.
Mani satrauc Latvijas sistēma, ka valsts savu funkciju apmaksāt slimības lapas no pirmās dienas ir uzlikusi uz darba devēju pleciem. Ja cilvēks ir slims un nestrādā darba devēja labā, tam nav morāls pienākums slimošanas laikā nodrošināt darbinieka eksistenci, ja vien pārejošā darbnespēja nav saistīta ar arodslimību vai negadījumu darbā. Attiecībā pret nodokļu maksātājiem tas ir valsts pienākums. Latvijas atbildīgo amatpersonu aizbildināšanās, ka valstij trūkst naudas un sociālais budžets to nevar atļauties, neiztur kritiku. Lai novērstu darbinieku bailes, ka pēc slimības lapas izmantošanas maciņā būs mazāk naudas, valstij slimības pabalsts būtu jāmaksā nevis no vienpadsmitās dienas 80% apmērā, kā tagad, bet no pirmās dienas algas vai vidējās izpeļņas apmērā. Jāpatur prātā, ka Latvijā minimālo algu un vēl mazāk naudas šobrīd saņem aptuveni 40% iedzīvotāju. Parēķiniet, ar cik jāiztiek, ja saslimst un izmanto slimības lapu!
Latvijā uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi darba devēji, kuri saviem darbiniekiem nāk pretī, slimības lapu no pirmās dienas apmaksājot 100 procentu apmērā. Viens no šādiem uzņēmumiem ir VAS “Latvijas gaisa satiksme”. Šāda norma iekļauta uzņēmuma koplīgumā. Taču diemžēl dažu šādu uzņēmumu vadība sūdzas, ka labvēlīgo kārtību daļa darbinieku izmanto ļaunprātīgi, slimības lapas regulāri ņemot svētku brīvdienu un atvaļinājuma laikā, tādējādi, iespējams, pagarinot atpūtas dienu skaitu un naudas ziņā neko nezaudējot. Bet viens otrs darbinieks, kuram izmaksāta prēmija, izrēķina brīdi, kad prēmija tiks iekļauta slimības naudā, un tad paņem slimības lapu, tiekot pie slimības pabalsta, kas lielāks par algu.
