Nesaudzējam sevi? Ne jau aiz labas dzīves 0
Darbā galvenokārt mirst vīrieši
Šādu gadījumu skaitam pēdējos četrus gadus ir stabila tendence pieaugt: 2015. gadā, salīdzinot ar 2012., to bija par 65% vairāk. Šī nelabvēlīgā tendence lielā mērā izskaidrojama ar ekonomisko situāciju – lai uzturētu ģimeni un savilktu galus, ļaudis ir spiesti strādāt vairāk, nekā ieteicams. Daļa vainas arī latviešu nelāgajā ieradumā neiet pie ārsta un strādāt, līdz krīt.
Analizējot 2015. gada datus par izmeklētajiem dabiskās nāves gadījumiem, Valsts darba inspekcija secinājusi, ka darba vietās mirušie galvenokārt bija vīrieši, kuru vidējais vecums – 55 gadi. Piektā daļa jeb 23% no visiem dabiskā nāvē darbā mirušajiem bija transportlīdzekļu vadītāji (kravas automobiļu, traktora vadītāji u.c.). Kā iespējamie iemesli minēta pārslodze, virsstundu darbs un paša nodarbinātā vispārējas veselības problēmas, kas veicināja pēkšņu veselības pasliktināšanos un noveda līdz nāvei.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš: – Veicām pētījumu “Darba apstākļi un riski Latvijā 2012. – 2013. gadā”. Situācija patiešām ir satraucoša. Aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju strādā vairāk nekā vienā darbā un krietni vairāk stundu, nekā pieļaujams. Latvieši, salīdzinot ar citu tautu pārstāvjiem, darbam velta garākas stundas. Divās darba vietās visbiežāk ir nodarbināti ļaudis vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Divās un vairāk darba vietās biežāk strādā izglītoti cilvēki, turklāt sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši.
Šajā ziņā visproblemātiskākās ir tā dēvētās brīvās profesijas un veselības aprūpe. Dažs labs šajās nozarēs pamanās nostrādāt 300 un vairāk stundas mēnesī. Turklāt ļaudis diezgan bieži neizmanto atvaļinājumu un – jo mazāk atpūšas, jo vairāk slimo.
Kādā citā pētījumā analizējām, cik ilgs laiks paiet no slimības pirmajiem simptomiem līdz brīdim, kad uzstādīta diagnoze, stāsta I. Vanadziņš. Latvijā tie vidēji ir desmit gadi, kas ir ļoti ilgi, Vācijā – divi līdz seši mēneši. Pēc desmit gadiem slimība ir jau tik ielaista, ka to izārstēt vairs nav iespējams. 98% mūsu valsts arodslimnieku kļūst par invalīdiem, kas valstij izmaksā dārgi.
Iedzīvotāju attieksmi pret savu veselību labi raksturo atbildes uz pētījumā uzdoto jautājumu – vai jums ir bijušas sāpes, ilgākas par trīs dienām. Saprotams, ka hroniskas sāpes liecina par to, ka ar veselību kaut kas nopietni nav kārtībā. Izrādās, katram trešajam jeb 34,3% aptaujas dalībnieku ir bijušas vairākas dienas ilgas sāpes, turklāt ne tikai gados vecākiem ļaudīm. Ceturtā daļa no tiem, kas jutuši izteiktas sāpes, ir vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Tikai 27,1% no sāpju mocītajiem aizgāja pie ārsta un paņēma slimības lapu, bet vairāk nekā puse – 51,4% – turpināja strādāt, iedzerot zāles, bet neko nemainot. Skaidrs, ka šie cilvēki nākotnē kļūs par hroniskiem slimniekiem. Tad nav brīnums, ka gadu no gada Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kuriem dabiska nāve iestājas darba vietā.
