“Nešaubos, ka jums nāksies dzēst ne vienu vien krīzes ugunsgrēku.” Levits nosauc svarīgākos 14. Saeimas uzdevumus 65
Krīžu pārvarēšanas laikam ir jābūt arī reformu laikam, tāpēc 14.Saeimai ir jābūt reformu Saeimai, otrdien pirmajā 14.Saeimas sēdē deputātiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Jaunais Saeimas sasaukums uzsāk darbu krīžu laikā, norādīja prezidents, sakot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielākais apdraudējums Eiropā kopš Otrā pasaules kara, tāpat ir energoresursu krīze, un arī Covid-19 pandēmija nekur nav zudusi. Inflācija valstī pašlaik ir pēdējās desmitgadēs augstākā, atzīmēja Levits.
“Un nešaubos, ka jums nāksies dzēst ne vienu vien krīzes ugunsgrēku,” deputātiem sacīja prezidents.
Politiķa skatījumā, iepriekšējos parlamenta sasaukumos ir sākusies valsts lejupslīde, un Latvija atpaliekot gan no kaimiņvalstīm, gan arī citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Reformas būs nepieciešamas daudzās jomās, taču vissvarīgākās darbības jomas nākamajos četros gados būs izglītība, ekonomika un drošība, domā Levits.
Pēc prezidenta teiktā, izglītība un zinātne jau 30 gadus partiju programmās ceļo kā prioritāte. Viņš aicināja jaunā parlamenta sasaukuma deputātus sakārtot šīs jomas jautājumus, atzīmējot, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rādītājos Latvija tālu atpaliek no Igaunijas.
Lēmums par mācību nodrošināšanu tikai latviešu valodā Levita skatījumā ir ilgtspējīgākais 13.Saeimas lēmums. Turpmāk būs nepieciešama konkrēta parlamenta un valdības rīcība skolu tīkla sakārtošanā, pedagogu atlagojuma risināšanā, kā arī latviešu valodas un dabazinātņu priekšmetu apguves veicināšanā, sacīja politiķis.
Izglītība un zinātne ir vienīgā joma, kas nodrošinās valsts attīstību, uzsvēra prezidents, sakot, ka ir nepareizi apgalvot, ka šo jomu var attīstīt pēc tam, kad valstī ir sasniegts kāds noteikts labklājības līmenis.
Tāpat Levits uzsvēra uz nepieciešamību attīstīt digitalizāciju.
Pēc viņa teiktā, kaut arī valstī šajā nozarē ir atsevišķi veiksmīgi jaunuzņēmumi, kopumā digitalizācijas prasmes Latvijā nesasniedz vidējos rādītājus Eiropā.
Prezidenta skatījumā, valsts varētu attīstīt tādu inteliģences digitalizācijas politiku, kas no vienas puses izmantotu visu ar digitalizāciju saistīto uzlabojumu potenciālu, bet, no otras puses, pasargātus cilvēku, viņu privātumu, viņu brīvību, un nepakļautu viņa domāšanu un rīcību automātiskām programmām un manipulācijām.
“Un tādēļ ir skaidrs, ka jaunajā valdībā, tāpat kā praktiski visur Eiropā, ir jābūt par digitalizācijas politiku atbildīgam valdības loceklim, kas šādu politiku izstrādātu un ieviestu,” sacīja Levits.
Savukārt ekonomikas jomā visaktuālākais uzdevums būs enerģijas nodrošinājums, norādīja prezidents. Pēc viņa teiktā, šīs ziemas izaicinājums ir vēl tikai priekšā – gan tas, kā fiziski nodrošināt nepieciešamo gāzes daudzumu, gan tas, kā palīdzēt mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajām institūcijām tikt galā ar augstajām enerģijas cenām.
Enerģijas nodrošinājums un neatkarība ir skatāma kopsakarā ar pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, uzsvēra amatpersona. “Un šaubos, vai mums ir mazāk vēja un saules kā kaimiņvalstīs. Tomēr interesanti, ka jau tagad Igaunijā iegūst trīs reizes vairāk un Lietuvā septiņas reizes vairāk enerģijas no vēja,” atzīmēja Levits, uzsverot, ka Eiropas zaļā kursa mērķis ir gan samazināt līdzšinējās ekonomikas postošo ietekmi uz klimatu un vidi, gan transformēt ekonomiku, kurai nākotnē ir jābalstās uz tīrām vai tīrākām tehnoloģijām un uz izglītotiem cilvēkiem.
Savukārt runājot par drošību, Valsts prezidents pauda, ka tai ir jābalstās trijos pīlāros – drošība pret ārējiem apdraudējumiem, iekšējā drošība un civilā aizsardzība.
NATO līmenī Latvijas karavīru kvalifikācija tiek vērtēta ļoti augstu, sacīja Levits, bet tagad ir jāpaveic “atlikusī darba daļa” – nepieciešams palielināt mūsu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, Saeimai ātri pieņemot Valsts aizsardzības dienesta likumu.
Līdzšinējo valdības struktūru prezidents nosauca par sklerotisku, norādot, ka tā ir jāreformē. “Ir radušās jaunas politikas jomas, kas ir modernai Eiropas valstij raksturīgas, un līdzšinējā struktūra nenosedz šīs jomas,” atzīmēja Levits.
Arguments, ka pašreizējais valdības modelis ir pastāvējis jau ilgi, vairs nedarbojas, jo tas ir problēmas cēlonis, pauda prezidents. “Un tādēļ mums nav nekāda iemesla turpināt šīs valdības strukturālo mazspēju pārnest arī uz jauno valdību, jo es uzsveru vēlreiz, ka šai koalīcijai un šai valdībai ir jāpanāk izrāviens, ko jūs pēdējā Saeimas sēdē 2026.gadā varētu sev ar labu sirdsapziņu teikt: “Jā, mēs esam to sasnieguši!”,” sacīja Levits.
Nākamajai koalīcijai prezidents novēlēja darboties kā komandai bez iekšējas greizsirdības, vienmēr apzinoties, ka tā darbosies kopīgu mērķu labā, kā arī, ka sabiedrības priekšā tā būs kolektīvi atbildīga par rezultātu. Savukārt opozīcijai viņš novēlēja darboties konstruktīvi, bez demagoģijas un bez populisma, “kas ved uz nekurieni”. Tāpat Levits aicināja koalīciju ņemt vērā konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus.
Šodien 14.Saeimā ievēlētie deputāti sanāk uz parlamenta pirmo sēdi.
Vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība”, kura 14.Saeimā ieguvusi 26 mandātus, tai seko Zaļo un zemnieku savienība ar 16, “Apvienotais saraksts” ar 15, Nacionālā apvienība ar 13, “Stabilitātei!” ar 11, “Progresīvie” ar 10 un “Latvija pirmajā vietā” ar deviņiem mandātiem.
