Alcheimera slimību jāsāk ārstēt savlaicīgi 3
Dzīves apstākļi mainās, arvien vairāk cilvēku mīt lielpilsētās, mūža ilgums palielinās. Tas rada nopietnus pārbaudījumus gados vecākajai paaudzei, lai spētu pielāgoties straujajam ikdienas ritmam un sadzīvot ar novecošanos saistītām slimībām – depresiju, Alcheimera slimību un citām demences formām.
Ārstēt laikus
Jau 2030. gadā depresija būs galvenais saslimšanas iemesls, apsteidzot dažādu sirds, elpceļu un smadzeņu slimību un diabēta nodarīto kaitējumu organismam, prognozē Pasaules Veselības organizācija. Tāpēc nepieciešams padziļināti pētīt smadzeņu darbību, lai izprastu, kāpēc rodas traucējumi mūsu vissarežģītākā orgāna darbībā, un radītu jaunas zāles smadzeņu slimību ārstēšanai.
Alcheimera slimība, kas, lēnām progresējot, bojā galvas smadzeņu šūnas un līdz ar to pasliktina vecā cilvēka atmiņu, spriešanas spēju, sociālās prasmes un izmaina emocionālās reakcijas, kļūst aizvien izplatītāka. 2002. gadā Eiropā ar to sirga aptuveni seši miljoni iedzīvotāju, 2013. gadā – vairāk nekā septiņi miljoni. Paredzams, ka 2020. gadā viņu skaits varētu sasniegt astoņus miljonus, bet 2040. gadā – aptuveni 12 miljonus. Šo pacientu ārstēšanai 2002. gadā tērēti vairāk nekā 60 miljardi eiro, 2020. gadā tam būs vajadzīgi gandrīz 100 miljardi eiro, bet 2040. gadā – 140 miljardi eiro, liecina prognozes.
Pētnieki ir vienisprātis, ka svarīgākais ir iespējami agrāk uzsākt terapiju, jo tā ne vien palīdz uzlabot pacienta garīgās un izzinošās funkcijas, mazināt depresiju un citas veselības problēmas, bet arī nozīmīgi attālina brīdi, kad cilvēks šīs deģeneratīvās kaites dēļ kļūst pilnībā atkarīgs no citiem. Taču no pirmajiem Alcheimera slimības simptomiem – atmiņas pasliktināšanās, nespējas apgūt ko jaunu, kašķīguma –, kas parādās ap 65 gadu vecumu, paiet vidēji 15 gadi, līdz tiek noteikta diagnoze un sākta terapija. “Tas jau ir par vēlu, jo organismā notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas,” uzsver Estere Šenkere, neirozinātniece no Francijas.
Biomarķieru pētījumi, kuros kopīgā darbā apvienojusies 41 neliela kompānija no Eiropas, varētu palīdzēt ļoti agrīnā slimības diagnostikā, kā arī tās attīstības un zāļu efektivitātes mērījumos. Piemēram, jau tagad zināms, ka biomarķieris beta amiloīds (proteīna veids) ar vairāk nekā 80 procentu ticamību ļauj atšķirt Alcheimera slimību no citām demences formām.Tā izraisa 50 līdz 70 procentus no visiem vecuma plānprātības gadījumiem.
Franču zinātniece uzsver arī pētījumu nozīmi, ko veic ar ģenētiski pārveidotām pelēm. Tām dažādos vecuma posmos izdara magnētiskās rezonanses un citus izmeklējumus, lai labāk izprastu dažādas demences formas, kas vecam cilvēkam atņem prātu, neļaujot novecot dabiski un skaisti.
Estrogēns un iedzimtība
Sievišķā hormona estrogēna loma sievietes veselības uzturēšanā ir labi zināma, bet tas pelnījis uzmanību arī tādēļ, ka pētījumi liecina par saistību starp šā hormona papildu uzņemšanu un pazeminātu Alcheimera slimības risku. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, vai estrogēna lietošana aizkavē vai palēnina šīs kaites progresēšanu. Nacionālā novecošanās institūta (ASV) pētnieki konstatējuši, ka to sieviešu vidū, kuras menopauzes simptomus ārstējušas, izmantojot estrogēnu aizvietojošu terapiju, ir mazāk saslimšanas gadījumu ar Alcheimera slimību nekā starp sievietēm, kas to nav lietojušas. Tātad, secina zinātnieki, estrogēna terapija mazina šīs demences formas risku. Tas izskaidrojams ar estrogēna antioksidatīvo iedarbību.
Tiem, kuri nāk no ilgdzīvotāju ģimenēm, Alcheimera slimības simptomi parādās daudz vēlāk. Viņiem 65 līdz 79 gadu vecumā tās izraisīto intelektuālo spēju zudums konstatēts par 40 procentiem retāk nekā citās ģimenēs. Tiesa, pārsniedzot 90 gadu slieksni, šī starpība izlīdzinās. Tātad organismā vairs nefunkcionē smadzeņu aizsardzības mehānismi, uzskata Stefānija Kosentino, zinātniece no Kolumbijas Universitātes medicīnas centra Ņujorkā. Pētījums, kurā iegūti šie dati un brīvprātīgi piedalījās 1870 iedzīvotāji no Ņujorkas, Masačūsetsas un Pensilvānijas (ASV) un Dānijas, ir daļa no Ilga mūža ģimeņu pētījuma. Turpmākais zinātnieku uzdevums ir izprast iedzimtības un bioloģijas nozīmi normālā novecošanās procesā.
Zāles un zaļā tēja
Demences risku ievērojami – par 55 procentiem! – spēj mazināt arī noteiktas grupas medikamenti, ko lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanai. Par to nelielā pētījumā, kurā bija iesaistīti 165 ar reimatoīdo artrītu sirgstošie, kam tikko diagnosticēta arī Alcheimera slimība, secinājuši pētnieki no Dartmousas medicīnas skolas (ASV). To skaidro ar konkrētā medikamenta spēju ātrāk un vieglāk iekļūt smadzenēs, kur Alcheimera slimībai raksturīgās senilās pangas (plāksnītes) izraisa cilvēka garīgo spēju vājināšanos. Zālēm mazinot reimatoīdā artrīta izraisītā iekaisuma procesu, iespējams pozitīvs blakusefekts ar demenci slima pacienta smadzenēs. Bet, lai to apstiprinātu, nepieciešami pamatīgāki pētījumi.
Savukārt amerikāņu zinātnieki no Mičiganas universitātes izpētījuši, ka Alcheimera slimības attīstību var palīdzēt novērst zaļās tējas lietošana. Tās sastāvā esošie dabiskie antioksidanti neļaujot senilajām pangām negatīvi iedarboties uz blakus esošajām smadzeņu šūnām. Vai viena tase zaļās tējas dienā ir pietiekami, lai smadzenes būtu pasargātas? Vēl ir pāragri to pārliecinoši apgalvot, tomēr nenoliedzami, ka šāds daudzums zaļās tējas var mazināt slimības risku, atzīst pētījuma autors Mi Hī Lims.
Pagatavo pareizi!
Lai zaļās tējas iedarbība būtu efektīva, svarīgi to apliet ar verdošu ūdeni un atstāt ievilkties piecas, nevis vienu minūti ilgi.
Šādi pagatavotā tējā ir trīs līdz četras reizes vairāk antioksidantu, uzsver Mičiganas universitātes zinātnieki.
Lai vecumā prāts skaidrs
Gādājiet par veselību laikus – normalizējot asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, ārstējot depresiju, sirds slimības, diabētu, atbrīvojoties no liekā svara. Smēķētājiem jāpārtrauc smēķēt.
Regulāri nodarbiniet prātu, lai saglabātu savas garīgās un izzinošās spējas, cik vien ilgi iespējams. Risiniet krustvārdu mīklas, spēlējiet šahu, trenējiet atmiņu, piemēram, mācieties no galvas dzejoļus, iegaumējiet statistikas datus, kā arī apgūstiet īpašus atmiņas trenēšanas paņēmienus.
Centieties nepalikt viens – arī cienījamos gados iesaistieties kādas interešu grupas, pensionāru biedrības vai citas kopības aktivitātēs.
Novērtējiet uztura lomu veselības uzturēšanā – tam jābūt bagātīgam ar visdažādākajiem vitamīniem, kas rodami, ēdot augļus un dārzeņus, un nepiesātinātajiem taukiem, īpaši omega-3 taukskābēm, ko satur jūras zivis, zivju eļļa un citi produkti. Profilaksei ieteicami antioksidanti, selēns, koenzīms Q.
Atcerieties par fiziskām aktivitātēm. Ikdienas pastaiga kopā ar dzīvesbiedru, draudzeni vai kaimiņu, ejot vai nūjojot savām fiziskajām spējām atbilstošā tempā, suņa izstaidzināšana – noderīgs jebkurš kustību veids un iemesls!
