Gelotoloģija jeb zinātne par smiekliem ir īsta terra incognita neirologiem, psihologiem un citiem pārnopietniem pētniekiem, kas tajā iemaldījušies. Zinātniekiem, piemēram, joprojām nav izdevies noteikt, tieši kuras pelēkās šūniņas atbild par smieklu rašanos, jo atšķirīgi joki un pat atšķirīgas joka vietas aktivizē dažādas smadzeņu daļas. 0
Toties Hārtfordšīras universitātes Smiek lu laboratorijas dators atradis pasaules smieklīgāko anekdoti. Uzvarētāja izraudzīta no vairāk nekā 10 000 tekstu, kas pretendēja uz šo titulu, izanalizējot abu dzimumu, visu vecumu un dažādu valstu iedzīvotāju reakciju. Lūk, uzvarētāja.
Ātrās palīdzības dienestā atskan zvans: “Ak, kungs! Mēs ar draugu devāmies medībās, viņam kļuva slikti, un nu viņš, liekas, ir pagalam. Ko lai iesāku?”
Operators mēģina zvanītāju nomierināt: “Neuztraucieties, mēģināsim jums palīdzēt. Sākumā pārliecinieties, ka viņš tiešām ir miris.”
Iestājas klusuma brīdis, tad atskan šāviens, un balss klausulē turpina: “Darīts. Ko tālāk?”
Projekta vadītājs profesors Ričards Vaismans norāda, ka šai anekdotei piemīt visas trīs humoram raksturīgās īpašības: tā ļauj klausītājam just savu pārākumu pār neveiksminieku, pazīt pārsteidzošu nesaderību, kā arī mazināt mūsos mītošo uztraukumu. Uztraukumu par paša mirstības apzināšanos.
