Nesaskata nepieciešamību rīkot atkārtotas LU rektora vēlēšanas 0
Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš nesaskata nepieciešamību rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas, liecina trešdien Kļaviņa paustais žurnālistiem.
Viņš norādīja, ka sasaukt Satversmes sapulci, lai rīkotu atkārtotas rektora vēlēšanas, var gadījumos, kad notikušas kādas prettiesiskas darbības, piemēram, kļūda balsu skaitīšanā vai citas.
Šī iemesla dēļ Kļaviņš uzskata, ka iespēja organizēt jaunas vēlēšanas nepastāv.
“Pirmo reizi, atsaucoties uz balsošanas procedūru, tika paziņots, ka par LU rektoru nav ievēlēts neviens no pretendentiem,” sacīja Kļaviņš, norādot, ka, viņaprāt, tas bijis kļūdains paziņojums.
Pēc Kļaviņa paustā, liela daļa kolēģu nav apmierināti ar vēlēšanu rezultātu, tāpēc iecerēts mācībspēkam skaidrot Satversmes sapulces lēmumu. Viņš gan neizprotot kolēģu argumentus, ar kuriem tiek pausts, ka vēlēšanas nav notikušas leģitīmi.
Kļaviņš atzīmēja, ka LU ir normatīvā regulējuma hierarhija, kas nozīmē, ka akti atšķiras pēc to svarīguma. Šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka Satversmes sapulces nolikums ir jaunāks un no Satversmes izrietošs, tas ir uzskatāms par augstāku normatīvo aktu, uz ko arī Kļaviņš balstījis savu lēmumu.
Vienlaikus Kļaviņš norādīja – ja pierādīsies, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, interpretējot vēlēšanu rezultātu, viņš atkāpsies no Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata.
“Protams, problēma tikusi radīta, bet es šajā situācijā esmu pārliecināts, ka mans viedoklis bija pareizs”, atzīmēja Kļaviņš. Tāpat viņš uzsvēra, ka ne lēmuma pieņemšanas laikā, ne arī pēc tam diskusiju laikā neviens neuzdeva jautājumus par Kļaviņa lēmumu.
Kļaviņš arī atzīmēja, ka laikā, kad ieņem Satversmes sapulces priekšsēdētāja amatu, nav pieredzējis situāciju, kurā saņemts vairāk balsu “pret” nekā “par”.
Viņš norādīja, ka ievēlētajam rektoram būs jāņem vērā lielais skaits “pret” balsu, kas ir būtiska indikācija, ka viss tomēr nav “absolūti perfekti”.
Uz žurnālistu jautājumu par to, vai ir iespējama situācija, kad tiek ievēlēts rektors ar 299 balsīm pret un vienu par, Kļaviņš atzina, ka balsošanas procesā ir saskatāmi trūkumi, jo balsojot tiek ņemtas vērā tikai tās balsis, kuras ir par.
“No profesionālā viedokļa raugoties, ir skaidrs, ka ir nepieciešamība izvērtēt – vai esošais tiesiskais regulējums nākotnē nebūtu jāpilnveido un jāuzlabo,” sacīja LU administrācijas juriste Anda Ozola. Viņa arī norādīja, ka emocijas nemaina spēkā esošo regulējumu, kas apliecina, ka Muižnieks ir tiesiski un leģitīmi ievēlēts par rektoru.
LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēs LU rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām, mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa uzsvēra, ka tas tiks darīts, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par neskaidrībām saistībā ar LU rektora vēlēšanām, kas notikušas pagājušās nedēļas beigās.
Ministrija “rūpīgi izvērtēs” minēto, pirms valdībā iesniegt rīkojuma projektu par LU rektora Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu amatā.
Kļaviņš aģentūrai LETA skaidroja, ka LU Satversmes sapulces darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Saeimā apstiprinātā universitātes satversme, uz tās pamata izdotais Satversmes sapulces nolikums, kā arī Senāta sagatavotais un Satversmes sapulces izdotais Satversmes sapulces reglaments. Šis reglaments bija pieejams Satversmes sapulces dalībniekiem ne vēlāk kā nedēļu pirms Satversmes sapulces norises dienas, kā to paredz Satversmes sapulces nolikums.
Satversmes sapulces nolikums pēdējoreiz akceptēts 2018.gadā. Citi iekšējie normatīvie akti lietu neregulē, tos Senāts nenosūtīja Satversmes sapulces dalībniekiem, turklāt gan akceptējot reglamentu, gan dienas kārtības norisē nevienam Satversmes sapulces loceklim nebija iebildumu pret reglamentu un tā izpildi, norādīja Kļaviņš.
Kļaviņš skaidroja, ka Satversmes sapulces nolikums paredz vienādu balsu vairākuma jēdzienu gan rektora, gan Senāta, gan akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanās. Ievēlēts ir visvairāk balsu saņēmušais kandidāts vai kandidāti, ja vakances ir vairākas. Senāta akadēmiskā personāla vēlēšanās ir ievēlēti arī kandidāti, kas saņēmuši, piemēram, 93 vai 74 balsis, no 187 vēlēšanu biļeteniem, kas ir mazāk nekā puse.
Visiem klātesošajiem satversmes sapulces dalībniekiem tās norises laikā iebildumu par nolikumu, procedūru un priekšsēdētāja paziņojumiem par sapulces lemto nebija, tos klātesošie pieņēma bez iebildumiem, uzsvēra LU pārstāvis.
Viņš pauda, ka Senāta nolikums, ko pieņēmusi Satversmes sapulce, paredz Senāta pienākumu organizēt vēlēšanas, bet neparedz iespējas Senātam lemt par balsošanas procedūru vēlēšanās, tāpat kā Ministru kabinets nevar noteikt Valsts prezidenta un citu amatpersonu vēlēšanu procedūru Saeimā. Līdz ar to senatori un rektors ir ievēlēti, secinājis Kļaviņš.
LU rektors Indriķis Muižnieks ir pārliecināts, ka šajā pagājušajā nedēļā viņš universitātes vadībā atkārtoti ievēlēts leģitīmi.
Muižnieks aģentūrai LETA skaidroja, ka, pamatojoties uz LU Satversmes sapulces nolikumu, būtiski ir saprast, ka vēlēšanās notiek balsojums “par” nevis “pret” kandidātu. Tas nozīmē, ka, lai tiktu ievēlēts, vienam rektora amata kandidātam jāsaņem lielāks balsu skaits nekā otram amata pretendentam.
Muižnieks atzina, ka ar LU Juridisko fakultāti, kas apsver iespēju apstrīdēt rektora vēlēšanu rezultātus, ir runāts. Fakultāte solījusi sagatavot iesniegumu, kurā formulēti jautājumi, uz kuru pamata apšaubāmi vēlēšanu rezultāti.
LU rektors norādīja, ka augstskolas rektora vēlēšanu kampaņā bijis daudz negatīvā, tāpēc sasniegtais rezultāts vēlēšanās esot vērtējams kā labs. “Šajā vēlēšanu visā procesā bija skaidri redzama ne tikai akadēmiska, bet arī citu ārēju interešu pārstāvība. Man tas likās grūti izprotami,” teica Muižnieks.
Kā ziņots, piektdien LU Satversmes sapulcē par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Muižnieks. Kopumā no 300 LU Satversmes sapulces dalībniekiem reģistrējās un balsoja 286 dalībnieki. Divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Pret Muižnieku balsoja 143 dalībnieki.
Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret – 156 dalībnieki.
