Foto – la.lv

Kur var lasīt dvēseles CV? 0

CV – Curriculum Vitae – ir dzīves ceļa apraksts, ko iesniedzam savam darba devējam. Bet vai dzīve sastāv tikai no darba vietu nomaiņas, kuras sarakstām garā slejā ar precīziem gadaskaitļiem klāt? Ja cilvēku veido miesa, gars un dvēsele, tad kāds CV ir dvēselei? Miesas CV mēs varam aplūkot foto albumos, bet kur ir redzams dvēseles un gara CV?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Katrai dvēselei ir savs attīstības ceļš, savi karjeras lēcieni un kritieni. Un dvēseles CV, manuprāt, ir daudz svarīgāks par darba devējam iesniegto, uz A4 lapas uzrakstīto CV. Nez kādēļ par dvēseles attīstību mēs reti aizdomājamies un reti runājam. Daudziem svarīgāka ir profesionālā izaugsme, prestiža darbavieta, stāvoklis sabiedrībā, lai gan diez vai tas kādu ir padarījis laimīgu. Laime esot visu lietu kārtībā, un galvenokārt – lai kārtība valda starp prāta un sirds balsi.

Vai dvēseles CV vispār ir iespējams uzrakstīt? Tur būtu jāraksta, ko mums māca attiecības ar katru satikto cilvēku un ko māca notikumi, pārdzīvojumi, situācijas mūsu dzīves ceļā. Vai to maz var formulēt tēzēs un uzrakstīt tā, lai katrs lasītājs saredz – ak, šim cilvēkam nu gan dvēsele gājusi pamatīgā dzīves skolā! Vai arī – viņam šī reinkarnācija ir viena vienīga atpūta!

CITI ŠOBRĪD LASA

Katrā dzīves posmā pie mums it kā nejauši, bet patiesībā ļoti jauši atnāk tie cilvēki, kas visvairāk var palīdzēt mūsu dvēseles attīstībai. Mēs ar viņiem gribam būt attiecībās – draudzējamies, iemīlamies, dievinām, pielūdzam vai savas jūtas paslēpjam sirdī un klusējam. Paiet laiks, jūtas mainās, dvēsele prasa jaunas attiecības, lai varētu attīstīties. Vai tas izklausās pretrunā ar svētajām laulības saitēm?

Reiz kāda masiere man stāstīja par sevi un beigās noteica: “Es vienkārši esmu tāds cilvēciņš!” Viņa apzinājās sevi, savas dvēseles ceļu, talantus un attīstību… Sen to masieri es būtu izmetusi no atmiņas, ja nebūtu šī viena teikuma… Tas man lika aizdomāties – diez kāds cilvēciņš esmu es pati? Kādi Dievam ir plāni attiecībā uz mani? Kas man jāpaveic šajā pasaulē?

Aprunāties ar sevi vienmēr ir veselīgi, jo visas atbildes uz būtiskākajiem dzīves jautājumiem slēpjas mūsos pašos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.