Marsa misiju pagātne un nākotne 0
Krievijas interese par Marsu nav jauna. 2022. gadā, kad Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) pārtrauca sadarbību ar Krieviju ExoMars projektā, Maskava paziņoja par plāniem patstāvīgi turpināt Marsa izpēti.
ExoMars misija, kas paredzēja nogādāt Krievijas nolaišanās platformu un Eiropas roveri uz Marsa, tika atcelta sankciju dēļ.
Tagad Krievija, šķiet, meklē jaunus partnerus, un Īlons Masks ar savu privāto iniciatīvu varētu kļūt par vienu no tiem.
Tikmēr Masks ir izteicies, ka Marsa kolonizācijai būs nepieciešami inovatīvi enerģijas risinājumi, tostarp kodolenerģija, kas varētu nodrošināt stabilu elektrības padevi tālu no Saules. Krievijas piedāvātā atomelektrostacija teorētiski varētu atbilst šīm vajadzībām, lai gan tehniskās detaļas un sadarbības nosacījumi vēl nav skaidri.
Ko tas nozīmē nākotnei?
Šis Kremļa piedāvājums iezīmē interesantu pavērsienu kosmosa izpētes ģeopolitikā.
Ja Masks pieņems Krievijas tehnoloģisko atbalstu, tas varētu ne tikai paātrināt Marsa kolonizācijas plānus, bet arī signalizēt par jaunu sadarbības ēru
starp ASV un Krieviju. Tomēr tas rada jautājumus par to, kā šāda partnerība tiks uztverta starptautiskajā sabiedrībā, ņemot vērā pašreizējo sankciju režīmu un Ukrainas konflikta ēnu.
Dmitrijevs optimismu nezaudē: “Mēs uzskatām, ka Krievijai ir daudz ko piedāvāt – mūsu kodoltehnoloģijas ir unikālas un varētu būt noderīgas kosmosa izpētei.” Vai Masks pieņems šo piedāvājumu, rādīs laiks, taču skaidrs ir viens – Marsa misija kļūst par arvien globālāku projektu, kurā tehnoloģijas un politika iet roku rokā.
