Nesamērīgi augstas cenas dzīvokļiem padomju laikā celto sērijveida projektu namos 42
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dzīvokļu tirgū darījumu cenas arvien biežāk nosaka nevis pārdevēji, bet pircēji, pērkot lētākos dzīvokļus padomju varas laikā vai pirms kara celtajos sērijveida daudzstāvu namos.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmums “Latio” atzīst, ka kopš 2022. gada pircēju izvēli un darījumu skaitu ietekmē gan komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās, gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi paaugstināt galvenās procentu likmes, kas jau noticis vairākkārt. Kredītu ņēmējiem, kuru kredītiem piemēro “Euribor” likmi, tas nozīmē maksājumu pieaugumu.
Šī gada sākumā pētot mājokļu pircēju uzvedību, uzņēmuma “Latio” tirgus lietpratēji vienlaikus atklājuši, ka 50% pārdevēju prasījuši pāmērīgi augstu cenu, kas neatbilst stāvoklim tirgū. Savukārt 30% noslēgto darījumu notikuši, pircējiem maksājot skaidrā naudā, komercbankās neaizņemoties hipotekāros kredītus. Dzīvokļu pārdevēju pieprasītās pārmērīgi augstās cenas “Latio” nekustamā īpašuma tirgus analītiķe kvalitātes vadītāja Rūta Roze skaidro ar īpašnieku spriedumiem par tirgus attīstību. Tā kā dažos nekustamā īpašuma tirgus segmentos cenas ir pieaugušas, tāds pats cenu kāpums, viņuprāt, sagaidāms citos, kur līdz šim cenu kāpums nav bijis tik liels vai pat novērots kritums.
Cerot, ka pēc kāda laika arī viņu pārdošanā izliktajiem īpašumiem cenas celsies, īpašnieki negrib nolaist cenu, tā vietā izvēloties nogaidīt, kamēr varbūt uzradīsies kāds pircējs, kurš būtu ar mieru maksāt prasīto summu.
Lielākoties nesamērīgi augstas cenas tiek prasītas par dzīvokļiem padomju varas laikā celto sērijveida projektu namos, kuri turklāt mēdz būt stipri nolietoti. Dzīvokļi, kuriem īpašnieki noteikuši pārmērīgi augstās cenas, ir tieši tie, kuri piedāvājumā ir atrodami pusgadu, gadu vai vēl ilgāk.
“Tam, ka tāds pircējs gadīsies, protams, nav nekādas garantijas,” saka Rūta Roze, “gadās, ka sludinājumā pārdevēja norādītā cena ir pat 20 līdz 30% augstāka nekā tā tirgus vērtība. Pieprasītās pārmērīgi augstās cenas dēļ par šādu īpašumu neviens pircējs neinteresēsies. Interese radīsies, tiklīdz cena būs atbilstoša īpašuma patiesajai tirgus vērtībai.”
Jautāta, ar ko izskaidrot lielo darījumu skaitu ar skaidru naudu, neaizņemoties banku hipotekāros kredītus, “Latio” pārstāve atbild, ka izskaidrojums tam ir straujais “Euribor” procentu likmju kāpums, kuru dēļ arvien vairāk potenciālo pircēju cenšas iztikt bez bankas aizdevumiem. Pēc viņas teiktā, īpašumu iegādei pircēji meklē citas iespējas. Piemēram, izmanto gan savus iekrājumus, gan aizņemas naudu no radiniekiem, gan arī pārdod kādu agrāk iegādāto vai mantoto īpašumu. Daļa pircēju, kuri iegādājās īpašumus, neaizņemoties naudu bankā, ir dažādu uzņēmumu īpašnieki, kas savu peļņu iegulda nekustamos īpašumos.
Pēc “Latio” vērtējuma, pašlaik Rīgā padomju varas laikā celto sēriju projektu dzīvokļiem cenas mazliet pārsniedz 1000 eiro par kvadrātmetru – atkarībā no dzīvokļa atrašanās vietas, tehniskā stāvokļa un citiem apstākļiem. Tā ir par 6% zemāka, nekā bija pagājušā gada sākumā.
Martā Rīgas centrā jauno dzīvojamo namu projektos cena otrreizējā tirgū bija vidēji ap 2500 eiro par kvadrātmetru, bet galvaspilsētas apkaimē – 1930 eiro par kvadrātmetru – par 2% mazāk, nekā bija 2022. gada nogalē. Jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas centrā 59% darījumu notikuši par 2000 līdz 3000 eiro kvadrātmetrā. Toties gandrīz ceturtā daļa – par 3000 līdz 4000 eiro kvadrātmetrā.
Šī gada martā Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) un bankas “Citadele” rīkotajā sarunā par nekustamo īpašumu tirgus attīstību aizvadītajā gadā LANĪDA valdes loceklis un uzņēmuma “IMMOSTATE” valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs cita starpā atzina, ka pērn piedzīvots būtisks cenu pieaugums jaunajos dzīvojamo namu projektos, ko izraisījis krass būvniecības izdevumu sadārdzinājums. Rīgas centra jauno projektu iegādes summas palielinājušās par 20%, cenas cēlušās arī mikrorajonu jaunajos projektos. Toties Rīgas centra vēsturisko ēku un mikrorajonu sērijveida dzīvokļu cenas palikušas gandrīz nemainīgas. Savukārt augstā inflācija un “Euribor” likmju pieaugums ietekmējis pircēju pirktspēju, tās ietekmē teju par 10% samazinājies pērn noslēgto darījumu skaits.
