„Nesalīdzināt ar kosmonautiem, drīzāk tā ir nedaudz sarežģītāka autoskola!” Topošie “airBaltic” piloti stāsta, kā mācās lidot 4
Kāds pilota profesiju salīdzina ar kosmonautiem nepieciešamo prasmju dēļ, citi liek uz viena pjedestāla ar ārstiem, kuriem jāmācās vismaz 10 gadus, bet patiesībā iemācīties lidot ir krietni vieglāk un ātrāk – to Latvijā iespējams izdarīt divu gadu laikā.
Bez šaubām tam, protams, nepieciešams ass prāts un izcilas zināšanas un, kā stāsta jaunie piloti, sapnis lidot. Kā to Latvijā pārvērst par realitāti, stāsta jaunie „airBaltic” Pilotu akadēmijas studenti Dāvids un Roberts, kuriem, iespējams, pavisam drīz, mums pašiem nezinot, varēsim pateikties par veiksmīgu un drošu lidojumu mūsu nākamajā atvaļinājumā.
Pēc skolas iespēja strādāt „airBaltic”
Lidotprasmes visi jaunie piloti kopš 2018. gada jūlijā apgūst Liepājā. Pirmajā iesaukumā mācības uzsāka 12 studenti, šobrīd septiņās grupās mācās 71 students no deviņām valstīm. Starp apņēmīgajiem jauniešiem arī deviņas sievietes – trīs no tām latvietes, turpat arī austriete, somiete, divas igaunietes un divas vācietes. „Sievietes it kā nekautrējas pieteikties, bet visiem ir tas standarta uzskats, ka šī ir vīriešu profesija. Mūsu meitenes gan šo stereotipu lepni lauž,” portālam LA.LV stāsta studentu atlases speciāliste Antra Dinviete.
Šo Pilotu akadēmiju ārvalstu studenti ne tikai no Baltijas, bet arī Francijas, Spānijas, Austrijas, Holandes un citām Eiropas valstīm izvēlas tieši iespējamā darba dēļ “airBaltic” komandā.
„Kad jaunieši pabeidz skolu, viņiem būs darba iespējas, kā otram pilotam „airBaltic”. Salīdzinot ar citām Eiropas skolām, mācību maksa ir lētāka, šeit kadetu programma maksā 79 000, citviet šī summa var svārstīties līdz 120 000 eiro,” atklāj Dinviete.
Izvērtētas tiek angļu valodas, fizikas un matemātikas zināšanas, izskatīts tiek iesūtītie dokumenti, kā arī CV, motivācijas vēstule, visiem iestājoties jāaizpilda eksāmens arī fizikā, matemātikā un angļu valodā, tam papildus arī IQ un personības tests. No pieteikumiem skolā ik gadu tiek uzņemti vien 10% gribētājus, starp tiem ir arī liepājnieki Dāvids un Roberts.
Kamēr nesēdēju pirmajā lekcijā, neticēju, ka esmu šeit
Roberts par aviāciju ieinteresējās jau pamatskolā, Rīgā izmēģināja palidot stimulatorā, kā pasažieris aizlidoja uz Angliju un, kā pieredzējuši piloti teiktu „saslima ar aviācijas slimību.”Dāvids ir pāris gadus jaunāks un atklāj, ka viņam lidot bija bērnības sapnis, bet nekad necerēja, ka tas varētu piepildīties.
„Kā citi bērni grib būt par kosmonautu vai prezidentu, man likās, ka būt pilotam ir tas pats,” viņš smejas. 10 gadus vēlāk kādā dzimšanas dienas ballītē satika Robertu, kurš tikko bija sācis mācīties par pilotu, visu izjautāja, ievāca nepieciešamo informāciju un saņēmās pieteikties akadēmijai, lepnumu par iekļūšanu šajā programmā atceras Roberts.
„Pirmā lekcija bija ļoti liels emociju uzplūdums, jo es vairākus gadus meklēju, kā savu šo sapni par pilota profesiju piepildīt un īstenot, biju jau gandrīz padevies un tad es atklāju Pilotu akadēmiju, tiku programmā, bet līdz brīdim, kamēr neapsēdos klasē pirmajā lekcijā, es tam neticēju. Sirreāla sajūta,” viņš atzīstas.
Akadēmijā ir 14 mācību priekšmeti, kurus apgūst lasot no planšetdatoriem, pēcāk lekcijās instruktori sīkāk visu pastāsta, saviem vārdiem izskaidro konkrēto mācību vielu, ikvienam ir iespējams uzdot jautājumus.
Mācību process ir raits, intensīvs un daudz nākas darīt pašiem, zināšanas, tāpat kā citur, tiek pārbaudītas ar testiem un eksāmeniem. „Visi draugi parasti ir šokā, ka pilota profesiju iespējams apgūt tikai divu gadu laikā, jo parasti cilvēki mūs salīdzina ar ārstiem, kuri mācās 10 gadus,” saka Dāvids, bet Roberts viņu papildina, smejoties „neskatieties uz to kā uz kosmonauta profesiju, bet gan kā uz nedaudz sarežģītāku autoskolu.”
Pirmais lidojums – vārdos neaprakstāms
Bez teorijas nav iespējams apgūt praktiskās iemaņas, ko, protams, visi gaida visvairāk. Roberts atklāj, ka pirmo reizi pie lidmašīnas stūres atceras miglaini, emocijas ņēma virsroku, neskaitāmie uzdevumi, kas vienlaicīgi jāveic, tas bija stresa pārpildīts, bet ilgi gaidīts un vārdos neparakstāms mirklis. „Man pēc tam vajadzēja kādu brīdi uz zemes pasēdēt un atslēgties no tā, ka es pats tikko esmu lidojis,” viņš atceras.
Kad studenti pabeidz akadēmiju, sāk strādāt „airBaltic” par otro pilotu. Tur tālāk iespējams gūt pieredzi un kāpt pa karjeras kāpnēm. Sākumā no akadēmijas atnākušais ir otrais pilots nulltajā līmenī, pēc 500 nolidotām stundām viņš skaitās pirmajā līmenī un tā jo ilgāk gaisā pavadīts laiks, jo ātrāk iespējams sasniegt ceturto līmeni. Ja kompānija tajā brīdi meklē kapteini, iespējams pieteikties šim amatam.
„Lai varētu būt kapteinis, ir jāpārzina visas procedūras pārliecinoši un, ja otrais pilots vēl ir jauns un nepieredzējis, visu apgūst profesijas laikā, tad kapteinis lidojuma laikā ir priekšnieks un viņam nedrīkst rasties lieki jautājumi. Ir lietas, kas jāzina uz sitienu, jāmāk uzreiz atrast un jābūt drošam un pārliecinātam! Tāpēc arī pāris gadus ir jānolido, lai par kapteiņa krēslu varētu sākt domāt,” stāsta Roberts.
Pasniedzēji – topošie kolēģi no „airBaltic”
Topošos pilotus burtiski šim amatam sagatavo nākotnes kolēģi, jo visi pasniedzēji ir aktīvi „airBaltic” piloti, tas mācību procesā ļoti palīdzot. Vecākais lidojumu instruktors Gints Jākobsons atklāj, ka sākumā mācības noteikti sagādā grūtības, jo, runājot vienkāršoti, teorijā mācītais nav čamdīts ar rokām, dzīvē izmēģināts un viena, otra lieta šķiet pretrunā tam, ko mēs, staigājot kājām pa zemes virsu, nelidojot, esam pieraduši uztvert un saprast citādi.
Sirmi mati arī lidošanas instruktoriem
„Pirmajā lidojumā studenti uztraukumu cenšas neizrādīt, bet dabīgi, ka tas ir diezgan liels stress, jo cilvēks saprot, ka nu lidmašīnā gaisā būs viens pats un jātiek galā būs pašam, blakus neviena nav, ne citu studentu, ne instruktora. Tajā pašā laikā arī mums instruktoriem tas ir liels izaicinājums un notikums, kad esam sirmiem matiem, jo uz mūsu pleciem balstās atbildība pieņemt lēmumu, vai konkrētais students ir gatavs lidojumam!” viņš atklāj.
Instruktoriem savā veidā jākļūst arī par psihologiem, jo jāņem vērā ne tikai studenta praktiskās prasmes, kas iepriekš ir pierādītas treniņos, bet arī emocionālā gatavība būt gaisā vienam. „Risks pastāv vienmēr!”. Šo trīs gadu laikā gan tikai viens students, apgūstot teorijas prasmes, tieši lidošanas treniņos ir sapratis, ka šī nav viņam piemērota profesija.
Kā trešo izaicinājumu jaunajiem pilotiem Jākobsons nosauc striktos noteikumus, procedūras, no kurām šajā profesijā atkāpes nav pieļaujamas. „Cilvēkam ātri vien jāpierod, ka viņam ir jāstrādā pēc ļoti strikti aprakstītiem noteikumiem un nedrīkst nekur ne pa labi, ne kreisi,” kā vienu no pilota profesijas specifikām izceļ instruktors.
Tehnikumā izveido speciālu aviācijas tehniķu kursu
Domājot ne tikai par tiem, kuri sēdēt pie lidmašīnas stūres, bet arī rūpēsies par to tehnisko stāvokli, Liepājas valsts tehnikumā, sadarbībā ar Pilotu akadēmiju, izveidots īpašs, šāda tipa pirmais valstī aviācija tehnisko speciālistu kurss, kur zināšanas iespējams apgūt nevis augstskolā, bet tehnikumā. „Ir jūtams speciālistu trūkums, tādēļ šāda sadarbība mums nodrošina nākotnes tehniķus, aprīlī jau iepazīsimies ar pirmajiem praktikantiem,” atklāj pilotu akadēmijas tehniskais vadītājs Uldis Dzenis.
Šis darbs sevī ietver plānotās lidmašīnu apkopes, defektu novēršanu. Līdzīgi kā lidotājiem ir kapteinis un otrais pilots, tehniķiem ir arī galvenais speciālists un palīgs. „Visi, kas strādā ofisā, tehniskajā daļā, visiem aviācija ir sirdslieta, šeit nestrādā cilvēki, kuriem nepatiktu lidot vai negribētu to pie katras iespējas darīt. Kāds ir izvēlējies citu to virzienu, bet lidošana visus vieno. Būt tuvāk aviācijai, tā jau ir tā galvenā motivācija arī man,” atklāj Dzenis.
Tehniskās apkopes mašīnām pēc kilometriem, gaisa kuģiem – stundām
Tehniskās zināšanas pamata līmenī jāpārzina arī pilotiem. Pirms un pēc katra lidojuma gaisa kuģi pārbauda paši piloti, piemēram, vai kāds putns nav ietriecies spārnā, bet tehniķi pieslēdzas jau tad, kad ir atklāts defekts. „Mums ir elektroniska sistēma, kurā redzam, kāds defekts ir konstatēts. Taisām arī plānotās apkopes, līdzīgi kā automašīnām ir pēc kilometriem, lidmašīnām pēc nolidotajām stundām vai pēc kalendārā perioda,” tehniskais vadītājs paskaidro.
Daudzi uzskata, ka šī ir sarežģīta, grūti sasniedzama profesija. Kādreiz bija nepieciešama augstākā izglītība, bakalaura izglītība, kas kombinēta ar inženiera kvalifikāciju, prasīja četrus gadus, bet tagad, sadarbībā ar Liepājas valsts tehnikumu. Profesionālajā programmā visu nepieciešamo iespējams iemācīties 18 mēnešu laikā.
Pilotu akadēmija iezīmē, iespējams, nākotnē strauji augošu sadarbības modeli, kad jaunos speciālistus pieprasītās profesijās, palīdzēs sagatavot vadošo uzņēmumu pārstāvji, ne tikai fiziski pasniedzot lekcijas un mācot, bet piedaloties arī izglītības programmas izstrādē.
Piemēram, “airBaltic” 2024. gada sākumā plāno izmantot 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, kas nozīmē, ka uzņēmumam būs nepieciešami papildu 300 piloti. Skola ir saskaņota ar „airBaltic” biznesa plānu, izaugsmi, nākotnes mērķiem, dodot iespēju drosmīgākajiem ticēt sapņiem un iemācīties lidot!
