Karadienests Latvijas armijā 17
Jaunības gados Ernests Laumanis vēlējās studēt teoloģiju, taču ģimenes rocība nebija tik liela, lai to varētu atļauties. Gadu nostrādājis Liepājas dzelzceļa darbnīcās, 1928. gadā iestājās Latvijas Kara skolā, uzsākot savu militāro karjeru. Divus gadus vēlāk pēc Kara skolas beigšanas kā leitnants un vada komandieris (1933. gadā viņu paaugstināja par virsleitnantu) dienēja 2. Ventspils kājnieku pulkā, pēc tam kādu laiku arī 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Virsleitnanta E. Laumaņa dienesta atestācijās viņš ir vērtēts kā kluss un nosvērts, labi sagatavots virsnieks, nereti gan atzīmējot viņa aizraušanos ar alkoholisko dzērienu lietošanu. 1939. gada aprīlī E. Laumanis dienestu Latvijas armijā atstāj personiskās dzīves sarežģījumu un nelaimīgas mīlestības dēļ, un, pateicoties sava skolasbiedra Latvijas finanšu ministra Alfrēda Valdmaņa atbalstam, kļūst par Nīgrandes kaļķu cepļa vadītāju. Jelgavas Sv. Annas baznīcā E. Laumanis salaulājas ar Īdu Žuburs, taču viņu laulība ilgst tikai dažus gadus. Pēc Latvijas okupācijas, sekojot bijušo armijas biedru aicinājumam, Ernests pat atgriežas kara dienestā 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, no kura 1941. gada februārī gan tiek demobilizēts.
