Nesagaidot “KVV Liepājas metalurga” maksājumu, valsts realizējusi ķīlu 10,7 miljonu eiro vērtībā 0
Nesagaidot kopš pērnā gada nogales kavēto maksājumu no AS “KVV Liepājas metalurgs”, valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas, šovakar vēsta LNT.
Kopš pagājušās nedēļas valdības sēdes “KVV Liepājas metalurgs” nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu – Krievijas “Alfa bank” garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām.
Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.
“Tā bija bankas garantija, kas tika piesaukta pilnā apmērā. Banka šo prasību izpildīja, un 26.janvārī Valsts kases kontos ienāca vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Attiecīgi par šādu apjomu samazinot “KVV Liepājas metalurga” saistības pret valsti,” raidījumam stāstīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai “UniCredit”. Valsts tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo “KVV Liepājas metalurgs” esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.
“Mēs gaidām konstruktīvus priekšlikumus gan par viņu saimniecisko darbību, gan arī priekšlikumus par atmaksas grafiku, jo šobrīd ir pieteikta līguma neizpilde. Tātad vecais grafiks netika izpildīts un faktiski nav spēkā, mums ir jāvienojas par jaunu saistību izpildes grafiku. Uzņēmumam ir iespēja strādāt, un ir vajadzīgs, protams, uzņēmuma īpašnieka atbalsts attiecībā uz apgrozāmiem līdzekļiem,” teica Āboliņš.
Valsts sagaida, ka “KVV Liepājas metalurga” īpašniekiem ir apgrozāmie līdzekļi vai redzējums, kā pie tiem tikt, piemēram, priekšlikumi par izmaksu optimizāciju, par aktīvu, kuri netiek izmantoti saimnieciskai darbībai, iznomāšanu vai pārdošanu.
Kompānijas pārstāvji par šo situāciju šodien raidījumam plašākus komentārus nesniedza. Pagaidām uzņēmums turpinot strādāt ierastajā režīmā. Tā darbību gan joprojām apgrūtina Eiropas Komisijas (EK) kavēšanās ar lēmumu, vai valsts drīkst piešķirt obligātā iepirkuma komponentes atlaides “KVV Liepājas metalurga” elektrības rēķinā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) raidījumam atzina – bijusi cerība, ka atbalsta mehānismu izdosies saskaņot vēl pērn, bet EK lēma to sasaistīt ar korekcijām biogāzes staciju atbalstam. Tas esot sarežģītāks uzdevums, kura atrisināšanai ministrijai nepieciešamas vēl vismaz pāris nedēļas.
Kā ziņots, uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs” pērn decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro, taču tas netika izdarīts. Uzņēmums lūdzis atlikt kavēto maksājumu. Lai valsts piekristu “KVV Liepājas metalurga” kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada janvāra beigām par atliktā maksājuma segšanu.
Pagājušajā nedēļā paziņojumā medijiem “KVV Liepājas metalurgs” pauda viedokli, ka patlaban kreditori un valdība ieņēmuši “ultimatīvu” nostāju. Uzņēmums nejūtot, ka valdība gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes.
“KVV Liepājas metalurga” apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro – par dabasgāzi.
