Kriminālprocesam neesot pamata 34
“Nevienam ļaunu neesmu nodarījusi. Dzīvoju godīgi. Desmit gadus esmu laimīgi precējusies, audzinu dēlu. Mans variants, ka kādam nepatīk mana sabiedriskā darbība: dzejas rakstīšana, ka kopā ar domubiedriem esmu nodibinājusi Smiltenes Mākslinieku apvienību, sapulcinājusi vietējos dzejniekus, izdevām grāmatu, kurā iekļuva visi 17 gribētāji. 2014. gada 3. martā neizturēju un uzrakstīju iesniegumu Valsts policijai,” saka Anita.
21. martā Valsts policijas Smiltenes iecirkņa inspektore Ilze Smirnova atbildēja, ka notikušais neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu un kriminālprocesu sākt nevar.
“Inspektore man ieteica nomainīt telefona numuru. Kad to izdarīju, īsziņu sūtītājam vajadzēja tikai dažas dienas, lai to iegūtu, kaut gan jauno numuru biju iedevusi tikai dažiem uzticamiem cilvēkiem. Lūdzu, lai mans sakaru operators “Tele 2″ bloķē īsziņu sūtītāja numuru, bet saņēmu atteikumu un ieteikumu, lai es no sava telefona to bloķēju. Bet man ir tāds telefons, ka to nevaru izdarīt, turklāt īsziņu sūtītājs ir mainījis savu numuru un viņam to nebūtu problēmu darīt arī turpmāk,” domā Anita.
“Jūtu līdzi sievietei, bet meklēt un noskaidrot cilvēku, kas sūta aizskarošās īsziņas, var tikai kriminālprocesa ietvaros, bet to var ierosināt tikai tad, ja nepatiesi, otru personu apkaunojoši izdomājumi izplatīti iespiestā vai citādi pavairotā sacerējumā, medijos vai publiski. Telefona īsziņas nav ne viens, ne otrs. Kriminālprocesu varētu ierosināt, ja īsziņas saturētu reālus draudus izdarīt smagus miesas bojājumus vai slepkavību, bet konkrētajā gadījumā nekā tāda nav. Ja sieviete būtu nepilngadīga, tad varbūt varētu mēģināt ierosināt kriminālprocesu. Starp citu, līdz 2009. gadam Krimināllikumā bija pants par goda aizskārumu – ja tas nebūtu izņemts, arī tad varētu ierosināt kriminālprocesu,” skaidro Valsts policijas Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Jānis Vehi.
Anita gan uzskata, ka vairākas īsziņas, piemēram, “Ja tu wel muti pletisi un stukacosies waresi pasutit protezes”, “Wsp newajag tik daudz di****** un klacoties b** ka neatrauj pa zobiem”, satur reālus draudus izdarīt smagus miesas bojājumus.
Policija Anitai ieteica vērsties ar civilprasību tiesā, taču arī tas izskatās bezcerīgi. Kā man paskaidroja tiesnese Aija Orniņa, Civilprocesa likums nosaka, ka jābūt zināmam prasītājam un atbildētājam. Bet šajā gadījumā atbildētājs nav zināms… Tiesnese uzskata, ka policijai būtu nopietni jāvērtē draudu nopietnība.
Anita kopā ar draudzeni reiz bija mēģinājusi norunāt satikšanos ar mistisko īsziņu sūtītāju, bet neveiksmīgi. Pēc tam sekojošās īsziņas gan apliecināja, ka sūtītājs novērojis satikšanās vietu. Starp citu, Smiltenē esot vēl viena sieviete, kas saņem līdzīgas īsziņas un jau baidās viena vakaros staigāt pa Smilteni. Šī sieviete gan nevēlējās ar mani runāt.
