Foto: Albina Glisic/Shutterstock

Darbā ”sapūš” sprandu, muguru. Blokādes vairs nelīdz, ko darīt? 2

“Strādāju noliktavā, kur bieži ir caurvējš. Bieži sapūš sprandu, muguru, kura reizēm sāp tik stipri, ka pat jātaisa blokāde. Esmu mēģinājis tādos gadījumos iet pirtī, tomēr tas nelīdz. Ko darīt?” jautā lasītājs Vitālijs no Pļaviņu novada.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Ja cilvēkam jau ir osteoatrīts vai kādas citas mugurkaula un locītavu saslimšanas, caurvējš vai neveikla kustība var provocēt nervu saknīšu iekaisumu. Tam ir nepatīkamas sekas, jo sāpes ir asas un ļoti mokošas: velkošas, tirpstošas, dedzinošas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers Neiroloģijas un diagnostikas dienas stacionāra vadītāja Rūta Ozoliņa stāsta, ka ļoti bieži pacientiem ir saspringta plecu muskulatūra un ierobežotas galvas kustības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja vairāk skarta mugurkaula kakla daļa, sāpes pa nerva saknīti var izstarot uz vienu vai abām rokām, turklāt sāpēt var ne tikai augšdelmi vai apakšdelmi, bet arī plaukstas un pirksti.

Dažreiz cilvēkam ir sapūsta kakla daļa, bet nespēks, notirpums izpaužas rokā.

Nervu saknīšu iekaisums var rasties arī mugurkaula krūšu daļā, tad sāpes izstaro pa starpribu saiti visapkārt krūškurvim. Ja skarta mugurkaula jostas daļa – uz kājām.

Iekaisuša sejas nerva dēļ var sašķiebties viena sejas puse, var būt grūtības aizvērt plakstiņus. “Ja iekaisums skāris tā saukto trijzaru nervu, cilvēks var izjust asas, šaujošas sāpes sejas vidusdaļā, acs vai zoda rajonā, nereti tās papildina arī dedzināšana vai jušanas traucējumi.”

Precīza sāpju cēloņa noteikšanā var palīdzēt dažādi izmeklējumi, piemēram, rentgenoloģiski izmeklējumi vai datortomogrāfija. Sarežģītākos gadījumos var nākties izmantot neirogrāfiju vai elektromiogrāfiju. Elektromiogrāfijas laikā pacienta muskulī tiek ievadīts adatu elektrods, lai pārbaudītu atsevišķu muskuļu un atsevišķu nervu vadīšanas aktivitāti.

Elektrods reģistrē muskulī tā saraušanās laikā veidojošās elektriskās strāvas plūsmu. Ar šo metodi var noteikt, vai nervs ir bojāts, cik dziļš ir bojājums un kur tas atrodas. Savukārt neirogrāfija ir perifēro nervu impulsu pārvades pārbaude, kuras laikā var pārliecināties, vai tā nav traucēta.

Reklāma
Reklāma

Vieglākos gadījumos sāpes var remdēt ar pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļiem, palīdzēt var arī B grupas vitamīnu lietošana.

Neiroloģe iesaka uzmanīties ar iešanu karstā pirtī, jo tiem, kuriem sāpes izraisījis muskuļu saspringums, tās tiešām pāries, bet tiem, kuriem iekaisis nervs, karstums vai aukstums stāvokli padarīs vēl ļaunāku.

Vislabāko efektu var sasniegt ar kombinētu ārstēšanu, apvienojot medikamentu lietošanu ar dažādām fizikālās medicīnas procedūrām, masāžu, lāzerterapiju, adatu terapiju, ārstniecisko vingrošanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.