12. Saeima apstiprināta, šodien kārta valdībai 1
“Jau tagad var pateikt, ka 4. novembra datums, kad apstiprinās jauno Saeimu, ir reti konfliktējošs un tautu neapmierinošs,” pirms vairākām dienām interneta sociālajā tīklā rakstīja astrologs Kristaps Baņķis. Jaunā sasaukuma deputāti vakar apstiprināja, ka vismaz šoreiz zvaigžņu pētniekam bijusi taisnība.
Saeimas namā jau pirms 12. Saeimas pirmās sēdes valdīja nervoza atmosfēra. Pa Jēkaba ielu neizpratnē klīda “Saskaņas” jaunās deputātes, īsti nesaprotot, pa kurām durvīm lai iekļūst parlamenta ēkā. Šķiet, reizē ar parlamenta sastāvu pamainījušies arī Saeimu apsargājušie policisti, tādēļ pie caurlaižu galda personu apliecinošos dokumentus nācās uzrādīt ne vien jaunajiem deputātiem, bet arī rūdītiem politiskajiem vilkiem. Makten neapmierināts ar šādu kavēkli bija ilggadējais deputāts un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. “Tā kā būtu vajadzējis jau šo seju iegaumēt,” viņš uzrūca jaunam policistam.
Dūklava nedienas gan ir nieks salīdzinājumā ar tiem pārdzīvojumiem, kas bija jāiztur deputātam Jānim Junkuram, kurš pirms vēlēšanām izstrādāja tādu individuālās kampaņas meistarstiķi, ka pats aiz bailēm “saslima” un vairākas nedēļas ar viņu nebija iespējams sazināties, līdz nesen viņš paziņoja par saviem plāniem nolikt mandātu. Taču, lai mandātu noliktu, tas vispirms klātienē jāsaņem un jādod svinīgais zvērests, tādēļ Junkurs bija spiests ierasties uz sēdi. Viņš gan atteicās sniegt žurnālistiem jebkādus komentārus par mandāta nolikšanu un to, vai uz viņu izdarīts politiskais spiediens. Sēdes pārtraukumos Junkurs vārda tiešā nozīmē bēga no žurnālistiem un slapstījās Saeimas koridoros. Kopā ar preses pārstāvjiem viņu ķerstīja ar videokameru bruņojies jaunais deputāts Arturs Kaimiņš (LRA), kuram arī esot daži Junkuram uzdodami jautājumi. Politiskajās aizkulisēs runā, ka par atteikšanos no mandāta Junkurs saņēmis materiālu labumu.
No mandāta Junkurs centās atbrīvoties tik lielā steigā, ka “apdedzinājās”. Proti, viņš iesniedza iesniegumu uzreiz pēc zvēresta nodošanas, bet vēl pirms mandāta apstiprināšanas, tāpēc iesniegums nebija derīgs. Junkurs jau bija aizsteidzies prom, taču viņam nācās atgriezties un rakstīt jaunu iesniegumu. Šis tad tika atzīts par derīgu, un mandāts bija nolikts. Cik galanti deputāts modelis Junkurs savulaik bija defilējis pa mēli modes skatēs, tik neveikli viņš noklumburoja no Latvijas politiskās skatuves.
Prezidents skarbs
Kritisks savā uzrunā jaunajai Saeimai bija Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš aizrādīja, ka priekšvēlēšanu saukļos visbiežāk minētās jomas līdz šim palikušas smagāk risināmo jautājumu lokā (veselības, izglītības un enerģētikas problēmas). Tas būs uzdevums jaunievēlētajai Saeimai. Prezidents arī kritizēja Latvijas partiju sistēmu un solīja iesniegt savus priekšlikumus vēlēšanu sistēmas un politisko partiju darbības pilnveidei. Piemēram, plānots rosināt, lai vēlēšanās varētu piedalīties partijas, kas dibinātas vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Bērziņš arī pauda pārliecību, ka Saeimai būtu jāatgriežas pie jautājuma par izpildvaras stiprināšanu, to īpaši attiecinot uz Ministru prezidenta lomas paaugstināšanu.
Zaķis atkal izsprūk sveikā
Arī ar Saeimas pilnvaru apstiprināšanu gāja kā pa celmiem. Pieci “Saskaņas” deputāti iesniegumā pieprasīja uz trīs mēnešiem atlikt mandāta apstiprināšanu deputātam Dzintaram Zaķim, kurš iesaistīts balsu pirkšanas skandālā. Sēdē tika izsludināts pusotru stundu garš pārtraukums, lai pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija varētu izskatīt šo jautājumu. Iepazīstoties ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara skaidrojumu par vēlēšanu norisi, komisija secināja, ka 12. Saeimas vēlēšanas ir notikušas likumīgi un Saeimai ir konstitucionāls pienākums apstiprināt visu ievēlēto deputātu mandātus, tostarp arī Zaķim.
Latgaliešu “zvēresta dumpis”
Dažādi pārpratumi turpinājās arī deputāta svinīgā solījuma jeb zvēresta nodošanas laikā. Pa kādai kļūdiņai gadījās vien sešiem tautas kalpiem un tas ir salīdzinoši labs rādītājs. Sensāciju kārotāji īpaši gaidīja deputāta A. Kaimiņa “priekšnesumu”, bet viņš šoreiz lika vilties – ievilcis dziļi elpu un ieturējis meistarīgu pauzi, jaunais deputāts zvēresta tekstu… braši nolasīja no lapiņas. Nacionālā teātra aktieri šoreiz aizēnoja no Latgales ievēlētais Juris Viļums (LRA), kurš tāpat kā 11. Saeimas sākumā svinīgo solījumu teica latgaliski. Sēdes vadītāja Solvita Āboltiņa šādam pavērsienam jau bija sagatavojusies un pat piemeklējusi Egila Levita citātu, kurā viņš apgalvo, ka “latviešu valodas literārā forma ir kopēja valoda visai nācijai, ieskaitot latgaliešus” un aicināja Viļumu atkārtot zvērestu latviešu literārajā valodā. Šeit gan jāpiebilst, ka vismaz šo rindu autoram (Kurzemē dzimušam, Zemgalē uzaugušam) Viļuma latgaliskais solījums bija pilnībā saprotams un daudz skaidrāks nekā viena otra saskaņieša “latviski literārais” priekšlasījums no lapiņas. Viļums atteicās zvērestu lasīt atkārtoti, tādēļ netika pielaists pie svinīgā solījuma parakstīšanas, un sākotnēji Saeima apstiprināja mandātus 99 deputātiem. Pēcāk gan pagaidu Mandātu komisija balsojumā izlēma, ka latgaļu deputāta solījums atbilst Latvijas Republikas Satversmei, un viņa pilnvaras tika apstiprinātas.
Āboltiņas atgriešanās
Kaut arī Āboltiņai ceļu nogriezušais Junkurs no deputāta pienākumiem aizbēga, viņas atgriešanās deputātes godā nemaz nebija tik raita. Balsojumā Solvitas Āboltiņas 12. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu atbalstīja tikai 63 tautas kalpi. Atklāti “pret” balsoja tikai Arturs Kaimiņš, bet 35 deputāti balsojumu ignorēja un tajā nepiedalījās. Tostarp visa “Saskaņas” frakcija, vairāki nacionāļi, un Dana Reizniece-Ozola (ZZS). “Mēs negribam uzdoties ne par CVK, ne tiesu, ne “Vienotības” vēlētājiem. Bet visas šīs trīs grupas droši vien uzdos “Vienotībai” daudz jautājumu par šo situāciju. Mēs zinām tikai to, ka sabiedrībai šāda situācija nav pieņemama,” saskaņiešu nostāju pamatoja Valērijs Agešins. Arī Edvīns Šnore (NA) uzskata, ka pasākums ar Junkura aiziešanu un Āboltiņas atgriešanos ir vairāk nekā šaubīgs. “Man grūti noticēt, ka jauns cilvēks ar politologa izglītību tā vienkārši atteiktos no deputāta mandāta. Vienlaikus man nav pierādījumu, ka uz viņu izdarīts spiediens, tādēļ nevaru balsot arī “pret” Āboltiņu. Līdz ar to izvēlējos nepiedalīties balsojumā,” paskaidroja Šnore.
Mūrniece nomaina Āboltiņu
Ne bez aizķeršanās gāja arī jaunā priekšsēdētāja vēlēšanas. Valdošā koalīcija vienojusies šim amatam virzīt Ināru Mūrnieci (NA), bet jaunajām opozīcijas partijām bija iebildumi. Reģionu apvienība vēlējās uzsākt debates par kandidatūru, bet šis priekšlikums tika noraidīts. Tāpat arī vairākums noraidīja “No sirds Latvijai” lūgumu izsludināt sēdē pārtraukumu, lai šī frakcija varētu iztaujāt kandidāti. Balsojumā ar 68 balsīm “par” un 30 balsīm “pret” kādreizējā “Latvijas Avīzes” žurnāliste Mūrniece tika ievēlēta par Saeimas priekšsēdētāju. Priekšsēdētājas biedri būs kādreizējais spīkers Gundars Daudze (ZZS) un Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”).
