Datorspēles kustību vietā 0
Vienpadsmit gadu vecumā pie TV ekrāna vai datora rekomendē pavadīt stundu dienā, un, kā liecina projekta rezultāti, puse mazo respondentu darbdienās arī iekļaujas šajā laika posmā. Brīvdienās jau paveras cita aina – gandrīz puse pilotprojektā iesaistīto bērnu pie datora vai TV ekrāna pavada divas stundas, bet daļa bērnu, īpaši zēni, pat trīs un vairāk stundas. Tas rada bažas, ka šo zēnu dzīvesveids ir mazkustīgs, bet mazkustība ir nopietns sirds veselības riska faktors, atgādina I. Pudule.
Pētījums arī atklāja, ka ceturtajai daļai 11 gadus veco meiteņu un piektajai daļai zēnu vismaz reizi nedēļā ir sūdzības par nervozitāti, aizkaitināmību vai sliktu garastāvokli. Būtu labi, ja par šo bērnu nervozitātes iemesliem un to, kā atrisināt šo problēmu, domātu skolu psihologi, uzskata A. Ērglis.
Kopumā, kā secina pētījuma veicēji, 11 gadus veco bērnu grupā sirds asinsvadu slimību riska faktoru izplatība ir zema, tomēr jāatzīmē liekās ķermeņa masas un mazkustīga dzīvesveida samērā augstā izplatība.
Viedoklis
Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule: “Sabiedriskās vietās, kafejnīcās cilvēki vairs nav pakļauti pasīvās smēķēšanas riskam, situācija šajā jomā uzlabojas arī mājās. Diemžēl cilvēku fiziskā aktivitāte kļūst arvien zemāka, neuzlabojas arī uztura paradumi, kaut arī mūsdienās it kā vairāk aizdomājamies par veselīgāku uzturu. Pieaugušajam dienā būtu jāapēd puskilograms augļu un dārzeņu, taču inereti tos lieto tikai pāris reizes nedēļā. Ir arī augsts ar uzturu uzņemtais cukuru un tauku īpatsvars, našķošanās starp ēdienreizēm, īpaši bērniem, kas iecienījuši saldos našķus un čipsus. Pozitīvi, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir diezgan zems kolas un saldināto gāzēto dzērienu patēriņš. Mūsu bērni tos nepatērē katru dienu un neuzņem lielo cukura daudzumu, kas tiem pievienots.”
