Nerviem, sāpēm, gremošanas traucējumiem…Kam, gatavjoties “nebaltai dienai”, jābūt mājas aptieciņā 5
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diezin vai mūsu valstī ir kāds cilvēks, kuram mājās nav nekādu zāļu? Bet tikpat labi varētu jautāt, vai ir daudz tādu cilvēku, kuri sagatavojuši zāļu aptieciņu nebaltām dienām? Varbūt pa kādam ir, bet nekādā gadījumā viņu nav daudz.
Taču kovida pandēmija mums liek paraudzīties nedaudz citādām acīm uz saviem zāļu krājumiem, liek aizdomāties – ja nu piezogas kāda daudz nopietnāka krīze, kad vairs nav iespējams tikt ne pēc pārtikas, ne medikamentiem, ko tad?
Tādā brīdī var glābt jau laikus sakārtota mājas aptieciņa ar pirmās nepieciešamības zālēm un medicīnas precēm. Tas nav nekas sarežģīts, ja vien ieklausās zinošu cilvēku padomos.
Aizsardzības ministrijas informatīvajā bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā” ir vispārīgas derīgas pamācības, ko darīt 72 stundās, lai glābtu sevi un tuviniekus iespējamajā “melnajā dienā”. Turpinājumā izvērstāk par mājas aptieciņu.
Lai nomierinātu nervus
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts, pulkvežleitnants Normunds Vaivads uzsver, ka aptieciņa ir nepieciešama, lai cilvēkam vismaz mēnesi būtu drošības spilvens sliktākajam scenārijam.
“Parasti mēs mājas aptieciņu veidojam ikdienas vajadzībām, bet, to nedaudz papildinot, tā būs noderīga arī krīzes situācijām. Ja ir hroniskas saslimšanas, tad viennozīmīgi ar vismaz mēneša rezervi ir jābūt medikamentiem šo slimību ārstēšanai.
Jābūt pārliecībai un drošībai, ja kaut kas notiek, tad šīs zāles ir pieejamas. Taču noteikti ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jāpārrunā, kādas specifiskas zāles konkrētam cilvēkam ir nepieciešamas,” norādīja ārsts Vaivads.
Katastrofu medicīna ir civilās aizsardzības sastāvdaļa un kurators tai ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Krīzes gadījumā NMPD brigāžu mediķi būs pirmie, kas ieradīsies pie cietušajiem (nav runa par kara darbību, tad bīstamajā zonā pirmie būs militārie karavīri), tāpēc ir ļoti svarīgs NMPD viedoklis par to, kādiem medikamentiem un medicīnas precēm vajadzētu būt iedzīvotāju rīcībā, lai dienests, sniedzot palīdzību, ar to varētu rēķināties.
NMPD Medicīniskās kvalifikācijas un kvalitātes vadības centra ārsts Edmunds Kance sacīja, ka vispirms tie ir nervus nomierinošie, stresu mazinošie līdzekļi, jo krīzes situācijās cilvēkiem var sākties panikas lēkmes. Bez ārsta receptes aptiekā nopērkami galvenokārt uz augu bāzes veidoti līdzekļi ar apiņu, vilkābeles, baldriāna, melisas ekstraktiem.
Šīs grupas medikamenti īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem ikdienā stresa noturība nav augsta. Lielākā daļa no tiem nav paredzēti lietošanai bērniem, bet aptiekās var iegādāties līdzekļus ar nomierinošu efektu arī bērniem.
Dezinfekcijai un savainojumu ārstēšanai
Gan NBS ārsts Vaivads, gan arī dakteris Kance uzskata, ka katra cilvēka aptieciņā vajadzētu būt dezinfekcijas līdzekļiem, ar kuriem apstrādāt nelielas brūces un ādas nobrāzumus. Ja būs dziļas brūces, tad palīdzību sniegs NMPD mediķi.
Tie ir dezinfekcijas līdzekļi uz joda un ūdeņraža bāzes. Par ļaunu nenāktu arī mums labi pazīstamais alkohola gels, kas paredzēts ādas dezinfekcijai un ar kuru mēs, dezinficējot rokas, iznīcinām koronavīrusu.
Dakteris Vaivads pēc savas militārista pieredzes iesaka noteikti aptieciņā ielikt kādu krēmu, ziedi vai mazo aerosolu, kas ir paredzēts ādas nobrāzumu un arī dziļāku savainojumu ārstēšanai. Ja ir saspiedumi vai sastiepumi, kas armijniekiem skaitoties vieglas traumas, palīdzēs sporta vai sildošās ziedes, kuru sastāvā ir ibuprofēns, naproksēns vai dihlofenaks.
Laikus sameklēt sev piemērotu medikamentu traumu gadījumā nav nekas sarežģīts, jo katram cilvēkam taču ir pieredze savu sadzīvisku brūču ārstēšanā. Ja šo līdzekļu ātrumā nebūs pie rokas, tad nebūs iespējams apstrādāt traumu un strauji var progresēt infekcija.
Ļoti svarīgi ir arī pārsienamie materiāli, kā arī parastās šķēres, kas ir piemērotas apģērba pārgriešanai, lai varētu sniegt palīdzību, un arī marles saites nogriešanai.
Pret sāpēm, iekaisumu un temperatūru
Ja ir trauma, tad, protams, tā rada sāpes, tāpēc aptieciņā obligāti ir jābūt pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem.
Aptiekās pieejamais pretsāpju, pretiekaisuma un ķermeņa temperatūru pazeminošais medikamentu klāsts ir visai plašs. Populārākie un efektīvākie ir tie, kuru aktīvā viela ir paracetamols un ibuprofēns. Ārsts Kance atgādina, ka paracetamols nav ilgstoši lietojams, to parasti dzer septiņas, ilgākais, desmit dienas. Pietiktu, ja mājās būtu viens līdz divi šī medikamenta oriģināli.
“Nereti viens un tas pats medikaments ir ar pieciem sešiem nosaukumiem, katrai farmācijas firmai savs. Cilvēks iedzer panadolu, paracetamolu un taivanolu, bet aktīvā viela visos ir paracetamols. Tādā veidā, pašam neapzinoties, var saindēties ar zālēm, tāpēc kopā ar ģimenes ārstu vajadzētu pārrunāt, ko turēt savā aptieciņā,” rosina dakteris Kance.
“Ar ģimenes ārstu šis jautājums ir jāpārrunā arī tāpēc, ka var būt alerģija pret kādu no medikamentiem. Aptieciņu nevajadzētu formēt pēc principa – šis ir labs medikaments. Jāskatās, vai tas der individuāli,” skaidro pulkvežleitnants Vaivads un piebilst – ja kāds vēlas aptieciņā ielikt arī aspirīnu, tad tomēr ar šīm zālēm ir jābūt uzmanīgam, jo to var lietot tikai no 14 gadu vecuma, bet bronhiālās astmas slimniekiem, grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kuras ar krūti baro mazuli, vajadzētu izvairīties no aspirīna lietošanas.
Katram medikamentam ir pievienota lietošanas instrukcija, kaut gan bieži, ieraugot garo “palagu” ar tekstu, to ir slinkums izlasīt, tomēr tas ir jāizdara. Kaut vai tāpēc, lai vienlaikus nelietotu vairākas zāles ar vienādu aktīvo vielu un tādā veidā nesaindētos. Tāpat kā jāpārliecinās par zāļu uzglabāšanas noteikumiem un derīguma termiņu.
Saaukstēšanās gadījumam mājās var turēt mentolu saturošas sūkājamās tabletes, kā arī deguna pilienus iesnu ārstēšanai, piemēram, ksilometazolīnu saturošus deguna pilienus vai aerosolu, kā arī fenilefrīnu saturošus pilienus, kurus var izmantot arī bērni no gada vecuma un kuri ir pazīstami ar nosaukumu “Vibrocil”.
Pret gremošanas traucējumiem un alerģiju
Svarīgi, lai aptieciņā, kas noderēs ekstremālās situācijās, būtu arī medikamenti pret gremošanas traucējumiem, kā arī pretalerģijas zāles.
Dakteris Vaivads uzskata, ka biežākais gremošanas traucējumu izraisītais simptoms esot caureja, tāpēc viņš rekomendē bezrecepšu zāles absorbentu, dioksametinu un aktivēto ogli. Bet, ja ir vēlēšanās aptieciņā iekļaut loperamīdu, tad gan vajadzētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu.
Šādā gadījumā būtu lietderīgi, ja cilvēki labi pārzinātu arī dabisko līdzekļu klāstu, jo novērst gremošanas traucējumus palīdz fenheļa un anīsa augļu tēja, kā arī ķimeņu un ozola mizu tēja. Ar tiem var panākt tādu pašu efektu, kā lietojot, piemēram, bezrecepšu ķīmiskās zāles “Linex” un “Mezym”.
Bet drošākais variants jebkurā mājas aptieciņā būs aktivētā ogle. To var dzert arī tad, ja gadījies apēst ko sliktu vai ir aizdomas par saindēšanos.
Ārsts Vaivads iesaka aptieciņā iekļaut tavegilu un klaritīnu, kas ne tikai palīdzēs novērst alerģiskas reakcijas, bet arī sniegs nomierinošu efektu.
Līdztekus iekšķīgi lietojamām pretalerģijas zālēm var nodrošināties arī ar ārīgi lietojamiem geliem vai krēmiem, piemēram, lai mazinātu kukaiņu kodumu izraisītas blakusparādības. Gana plaša medikamentu grupa, ko visbiežāk izmanto alerģijas simptomu ārstēšanai, ir dažādas paaudzes antihistamīni. Jāņem gan vērā, ka dažiem no tiem var būt miega efekts, tāpēc būtu lietderīgi pirms to iegādes konsultēties ar ģimenes ārstu.
Termometrs, asinsspiediena mērītājs un sega
“Aptieciņā būtu jāieliek arī ķermeņa termometrs un asinsspiediena mērītājs, kuram var nomainīt baterijas. Es uzskatu, ka tās ir svarīgākās medicīnas ierīces, kurām tur jāatrodas,” saka dakteris Vaivads.
Ja cilvēkiem būs jāevakuējas un viņi nevarēs ilgi tikt siltumā, tad šādam gadījumam mājās ir jābūt segai ar foliju, kura aizņem ļoti maz vietas, – to var salocīt pavisam maziņu kā piezīmju blociņu. Šāda veida sega ir nopērkama medicīnas preču vai interneta veikalos.
Abi ārsti iesaka sekot līdzi zāļu derīguma termiņam, vismaz divas reizes gadā izrevidējot savu zāļu skapīti. Parasti medikamentu derīguma termiņš ir divi trīs gadi.
Vai aptiekas strādās?
Bet kas dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā notiks ar aptiekām – vai tās strādās?
Normunds Vaivads sacīja, ka aptiekas strādāšot tik ilgi, cik tās spēšot to darīt. “Visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros ir dienesti un komercstruktūras, kurām būs jāturpina strādāt arī kritiskā brīdī. Nacionālās drošības likums ļaus noteikt, tieši kuras būs šīs struktūras.
Mūsdienu ekonomika nav tendēta uz milzīgu rezervju glabāšanu noliktavās. Mūsdienu patērētāju laikmetā pasaule ir cieši saistīta ar tirdzniecības ķēdēm. Tas ir civilās aizsardzības jautājums, kur un kā tiek veidotas krīzes situācijas rezerves un kurā brīdī tās tiks izmantotas,” skaidroja Vaivads.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Aizsardzības ministriju
Viedoklis. Zāles atdod Latvijas Sarkanajam Krustam
Uldis Līkops, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs: “Savā laikā desmit gadus braucu pie slimniekiem kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārsts. Tas, ko redzēju tad un redzu arī tagad, strādājot Sarkanajā Krustā, ir tas, ka cilvēkiem ir pilnas atvilktnes ar sapirktiem dažnedažādiem medikamentiem.
Pusei no tiem jau sen ir beidzies derīguma termiņš, bet viņi tik pērk un pērk un vairs nemaz nezina, kas atrodas viņu personiskajā medikamentu plauktā. Tās atvilktnes ir burtiski pārbāztas. Jāteic, ka lielai daļai nav izpratnes par to, kas tad īsti ir medikaments.
Sarkanajā Krustā dažkārt ierodas cilvēki, kuriem nomiris kāds tuvinieks un atstājis maisu ar zālēm. Viņi negribot tās mest ārā un vaicā mums, kur lai tās liek. Atsevišķos gadījumos, ja derīguma termiņš nav beidzies, zāles atdodam tām sociālās aprūpes iestādēm, kur ir medicīnas personāls. Savukārt tos medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš, aptiekas ņem pretī utilizācijai.”
Zviedrijas pieredze
Zviedrijas Civilās ārkārtas situāciju aģentūra 2018. gadā izsūtīja visiem Zviedrijas iedzīvotajiem grāmatiņu “Neatkarīgi no tā, vai nāk karš vai krīze”.
Informācijas mērķis ir labāk sagatavoties nopietnu negadījumu, ārkārtēju laika apstākļu, kiberuzbrukumu vai militāru konfliktu sekām. Satura uzsvars tiek likts uz to, kā cilvēki var sagatavoties, lai spētu apmierināt pamatvajadzības, ja svarīgas sabiedrības funkcijas nedarbojas kā parasti. Pieminētajā bukletā ir iekļauti arī nepieciešamie medikamenti.
Zviedrijas iedzīvotāju pirmās palīdzības aptieciņa
* Personiskās zāles savu slimību ārstēšanai.
* Hlorheksidīna šķīdums – baktericīds pret inficētām brūcēm.
* Pincetes – noņem granti no brūcēm.
* Šuvju lente – tur kopā slidenas brūces malas.
* Kompreses – lielākām brūcēm vai tīrīšanai.
* Ķirurģiskā lente – lai piestiprinātu kompreses.
* Elastīgā saite – komprešu nostiprināšanai.
* Šķēres – lai sagrieztu pārsējus vai drēbes.
* Plāksteri apdegumiem.
* Acu mazgāšanas šķidrums.
* Dažādi plāksteri.
* Paracetamols pret drudzi un sāpēm; ibuprofēns vai naproksēns – pret drudzi, sāpēm un iekaisumu.
* Saaukstēšanās vai gripas gadījumā – termometrs; dekongestants deguna aizlikuma mazināšanai, deguna aerosols, rīkles tabletes, klepu nomācošs līdzeklis, mīkstie kabatlakatiņi.
* Sāls kuņģa slimības vai vemšanas gadījumā šķidruma līdzsvara atjaunošanai; loperamīda tabletes caurejas apturēšanai.
* Līdzekļi roku un virsmu dezinfekcijai.
Labi, ja ir:
* Oglekļa suspensija pret iespējamo saindēšanos.
* Anestēzijas ziede – pirms brūču tīrīšanas, pēc kukaiņu kodumiem utt.
* Kortizona krēms – pret niezi, ekzēmu, saules apdegumiem, pēc kukaiņu kodumiem utt.
* Plāksteri pret ādas noberzumiem.
* Ausu aizbāžņi.
* Insekticīdi un ērču savācēji.
* Alerģijas zāles.
* Dzesēšanas spilvens saldētavā – bojājumu un pietūkuma gadījumā.
* Siltuma spilventiņš – sāpošiem muskuļiem un locītavām.
AVOTS: Zviedrijas Civilās ārkārtas situācijas aģentūra
